2022.-2023.gada ziema Baltijas valstīs būs siltāka par normu, savukārt nokrišņu daudzums gaidāms mazāks nekā ierasts, prognozē ASV uzņēmums "AccuWeather".
Meteorologi paredz, ka lielākā ciklonu aktivitāte ziemā būs nevis Ziemeļeiropā, bet gan Vidusjūras reģionā, kur gaidāmas vētras un liels nokrišņu daudzums, kas mazinās valdošo sausumu. Eiropas dienvidu pusē prognozēts arī lielāks sniega daudzums un labi slēpošanas apstākļi kalnos.
Daudzviet Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā, tai skaitā Baltijas valstīs, anticiklonu dēļ gaidāms mazs nokrišņu daudzums un mazāks sniega daudzums nekā ierasts. Tas palielinās postoša kailsala risku.
Vienlaikus pastāv varbūtība, ka Baltijas valstis šķērsos cikloni no Vidusjūras, kas nereti sagādā intensīvu snigšanu un puteni, norāda "AccuWeather" speciālisti.
Eiropas dienvidu un centrālajā daļā, kā arī Britu salās vidējā gaisa temperatūra ziemā prognozēta tuvu normai, vietām tā var noslīdēt zem normas. Skandināvijā un Baltijā ziema prognozēta siltāka nekā vidēji pēdējās desmitgadēs.
Eiropas Savienības programmā "Copernicus" pieejamās prognozes liecina, ka lielā Eiropas daļā, arī Baltijas valstīs, atmosfēras spiediens ziemā gaidāms augstāks nekā ierasts. Tas nozīmē mazāku ciklonu aktivitāti, mazāk nokrišņu un vēja brāzmu, savukārt gaisa temperatūra būs atkarīga no anticiklonu izvietojuma. Neviena prognoze nevēsta, ka ziema būs sevišķi auksta, tāpat netiek prognozēts tik silts laiks kā 2019.-2020.gada ziemā.