Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par “Gada kukaini 2019” ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis). Malārijas odi pazīstami visā Pasaulē kā asinssūcēji un malārijas plazmodija pārnesēji cilvēkiem. Taču mazāk zināms, ka tie tāpat kā daudzi citi kukaiņi ir arī apputeksnētāji, savukārt kāpuri - ūdeņu attīrītāji. Pieaugušie odi ir barība sikspārņiem, savukārt kāpuri - zivīm, abiniekiem un ūdens bezmugurkaulniekiem. Akcijas “Gada kukainis” mērķis ir informēt par sugas dažādo bioloģiju, kā arī pievērst vērību klimata ietekmei uz jaunu dzēlējodu sugu un to pārnesto slimību ierosinātāju ienākšanu Latvijā.
Malārijas ods jeb malārijods (Anopheles maculipennis kā to nodēvēja J.W.Meigens 1818. gadā no latīņu valodas nozīmē “nederīgais ar plankumaino peni”) ir dzēlējodu dzimtas Culicidae pārstāvis. To viegli no citām sugām atšķirt pēc pelēkā ķermeņa krāsojuma, raibajiem spārniem un īpašā sēdēšanas veida ar augsti paceltu vēderu. Kāpuri, atšķirībā no citām dzēlējodu sugām, ūdenī peld paralēli ūdens virsmai, nevis vertikāli tai. Tas tāpēc, ka kāpuriem nav īpašās elpošanas caurulītes - sifona. Mēs dzeram kokteiļus ar salmiņiem, savukārt dzēļējodu kāpuri ar šādiem “salmiņiem” - sifoniem elpo atmosfēras gaisu. Malārijas odam šāda sifona nav, un tam jāpieplok ūdens virsmai, lai elpotu. Kāpuri elpo atmosfēras gaisu, tāpēc tie var dzīvot arī stipri piesārņotos ūdeņos un tos attīrīt, izēdot baktēriju un sēņu kolonijas, aļģes un vienšūnu dzīvniekus.
Dzēlējodu dzimtā Latvijā pašlaik zināmas 30 sugas. Malārijas ods patiesībā ir kā simbols četrām Latvijā zināmajām tuvu radniecīgām malārijas odu sugām, kuras var atšķirt tikai speciālisti. Galvenās atšķirīgās pazīmes ir tēviņu kopulācijas orgāna morfoloģijā. Savukārt, mātītes ir grūtāk atšķiramas, jāskatās zvīņu izvietojums un to krāsojums. Tomēr sugas visdrošāk atšķirt izmantojot ģenētiskas metodes - genoma analīzi.
Pieaugušie dzēlējodi barojas divejādi. Mātītēm olu nobriešanai nepieciešamas olbaltumvielas, tāpēc tās ir asinssūcējas, jo asinīs ir daudz olbaltumvielu, kas noderīgas olu veidošanai. Tēviņiem, savukārt, nepieciešama tikai enerģija lidošanai un mātīšu meklēšanai, tāpēc labākais enerģijas avots ir nektārs, kas satur daudz cukuru. Arī mātītes izmanto šo enerģijas avotu un ir apputeksnētājas, ne tikai asinssūcējas. Kur nektāra meklētāji, tur arī augu apputeksnēšana! Gadījumā, ja mātītei nav izdevies pasūkt asinis, pēc barošanās ar nektāru, tā tomēr spēj izdēt dzīvotspējīgas olas, tikai mazākā skaitā.
Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka asinssūcēji ir liela nelaime - veidojas niezošas pumpas, iespējama slimību ierosinātāju pārnešana. Pašlaik Latvijā nav dzēlējodu pārnesto slimību ierosinātāju, malārija tika izskausta 1950-ajos gados. Taču malārijas odi un citi arī sinssūcēji rūpējas par to, lai uzlabotu mūsu imūnsistēmas darbību. Katrs dzēliens liek darboties organisma imūnsistēmai un izstrādāt nespecifisko reakciju pret svešām olbaltumvielām (šai gadījumā dzēlējodu siekalās esošajās). Varbūt tieši tāpēc, vasarās mēs mazāk slimojam, jo mūsu imūnsistēma spēj nomākt vīrusus un baktērijas? Secinājums varētu būt tāds: jo vairāk kož, jo organisms labāk var pretoties nezināmām infekcijām.
Pasiltinoties klimatam, Latvijā var ienākt jaunas dzēlējodu sugas, kuras var pārnest ievērojami vairāk slimību ierosinātāju. Tieši tāpēc dzēlējodus nepieciešams pastiprināti izpētīt.
Sastopot malārijas odu vai jebkuru citu dzēlējodu, to var nofotografēt un atsūtīt dabas novērojumu portālam www.dabasdati.lv. Tiesa, nepieciešama ļoti augstas izšķirtspējas bilde, lai noteiktu sugu. Novērojumu var arī nosūtīt uz LEB Gada kukaiņa koordinatora e-pasta adresi adalia@lanet.lv. Ar LEB var sazināties arī mūsu Facebook lapā. Ja tiešām atrasts malārijas ods, speciālists sazināsies. Dziļāk ieinteresētie var atsūtīt dzēlējodu paraugus (vislabāk sausus vai sasaldētus) LEB adresē.
LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951. gadā un ir vecākā pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Biedrība katru gadu kopš 1999. gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008. gada arī Gada bezmugurkaulnieku ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu un iegūt vērtīgus datus.