Rinkēvičs no atbildīgajām institūcijām sagaida precīzu pārtikas cenu kāpuma analīzi nevis atbildības "futbolu"

Ministru prezidente norādīja, ka pirms laika valdība izskatīja likumprojektu, kas paredz vairākus instrumentus, lai samazinātu pārtikas cenu kāpumu un tas ir nosūtīts uz Saeimu. Viņa uzsvēra, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir "jāatver" debates, lai valdības piedāvātais likumprojekts tiktu izvērtēts parlamentā. Siliņa uzsvēra, ka daļa no piedāvātajiem instrumentiem varētu palīdzēt būtiski ierobežot pārtikas cenu kāpumu.

Vienlaikus premjere vērsa uzmanību uz to, ka starp Baltijas valstīm Latvijā ir zemākā inflācija. Siliņa akcentēja, ka to ir izdevies panākt arī tāpēc, ka valdība ir noteikusi zināmu robežu atalgojuma kāpumam valsts pārvaldē, īstenojusi mērķtiecīgu ekonomikas attīstības politiku un darbu investīciju piesaistei.

Kā vēstīts, Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Finanšu ministrijā (FM), kopumā Latvijas inflāciju patlaban ietekmē divi galvenie faktori - pārtikas cenu kāpums, kas palielina inflācijas līmeni, un pasaules ekonomiskās izaugsmes pazemināšanās, kas ar pieprasījuma mazināšanos bremzē cenu pieaugumu. Tāpat FM prognozēja, ka 2025.gadā kopumā vidējā inflācija būs tuvāk 3% līmenim.

FM arī norādījusi, ka pārtikas cenu pieaugumu ietekmē gan pārtikas izejvielu cenu paaugstināšanās pasaules tirgos, gan darbaspēka izmaksu pieaugums, pieaugot strādājošo algām. Tomēr ministrijā piebilda, ka šie faktori pilnībā neizskaidro strauju pārtikas cenu pieaugumu Latvijā, īpaši situācijā, kad krīt ar energoresursiem un degvielu saistītās izmaksas.