Mērsraga osta palielina kravu apgrozījumu
2018. gada pirmajos astoņos mēnešos Mērsraga ostā pārkrautas 299,8 tūkstoši tonnu dažādu kravu, kas ir par 4,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā laika periodā, kad ostā apstrādāja 295,6 tūkstošus tonnu. Vienlaikus palielinājies arī apkalpoto kuģu skaits – pērn laika periodā no janvāra līdz augustam Mērsragā apkalpoja 81 kuģi, bet šogad jau 83.
Viens no kravu pieauguma galvenajiem iemesliem ir importējamo zāģbaļķu pārvadājumu pieaugums. Šajā kravu grupā novērojama tendence, kuras ietvaros zāģbaļķu kravas pārorientējas no lielajām ostām uz reģionālajām, kas atrodas tuvāk šī sortimenta radīšanas vietai, tādējādi samazinot transporta izmaksas, un tas ir ekonomiski izdevīgāks risinājums kravu īpašniekam. To pašu var attiecināt uz citām reģionā ražotajām un importējamām kravu grupām, tostarp koksnes šķeldas, kokskaidu un celulozes granulām. Savukārt zivju kravu apstrāde daudzējādā ziņā saistīta ar zvejniecību un zivju pārstrādes rūpnīcu klātbūtni Mērsraga ostā.
Vērtējot pēc kravu sadalījuma, redzams, ka 2018. gada 8 mēnešos ostā tika pārkrauta kurināmā šķelda 9,1 tūkstoša tonnu apjomā; 63,5 tūkstoši tonnu celulozes šķeldas; 35,1 tūkstotis tonnu koksnes granulu, 2,8 tūkstoši tonnu kūdras, 1,8 tūkstoši tonnu zivju, 3,8 tūkstoši tonnu tehniskās sāls; 7,9 tūkstoši tonnu smilts; 112,0 tūkstoši tonnu papīrmalkas un 63,8 tūkstoši tonnu zāģbaļķu.
Iepriekš teiktais pierāda, ka Mērsraga ostā tiek apstrādāts plašs kravu sortiments, respektīvi, ir izveidota plaša pārkrauto kravu diversifikācija, tātad, ja kādā kravu segmentā ir samazinājums, šo samazinājumu var kompensēt cita kravu grupa.
Ostā notikusi ikgadējā kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001/15 pārsertifikācija. Ostas flotes kuģi ir beiguši ikgadējo apskati, bet velkonim Henriks veikti modernizācijas darbi un kārtējā apskate. Mērsraga ostas pārvalde, lai uzturētu kuģošanai drošu dziļumu ostas akvatorijā, veikusi ikgadējos remonta padziļināšanas darbus un nepieciešamos ostas infrastruktūras remontdarbus. Aktīvi tiek meklēta iespēja piesaistīt ES fondus, ir izstrādāts un iesniegts vērtēšanai ES fondā ostas infrastruktūras modernizācijas projektu.