Ukrainas kara 148. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:22]

© SCANPIX/AFP

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 21. jūlijā. Ukraina jau piekto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.22. "Energoatom" ceļ trauksmi: Zaporižjes AES Krievija ievedusi sprāgstvielas. Vairāk šeit.

22.41. Līdz šim Krievijas armija nav iznīcinājusi nevienu no Ukrainai piegādātajām ASV mobilajām reaktīvo zalvju iekārtām (HIMARS), paziņojis ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Marks Milijs.

21:46. Krievijas iebrukuma rezultātā apturētie labības sūtījumi varētu atsākties no trim Ukrainas ostām Melnajā jūrā, ceturtdien paziņoja Ukrainas delegācijas loceklis, parlamenta deputāts Rustems Umerovs. Viņš piebilda, ka sūtījumu drošību uzraudzīs ANO novērošanas grupa, kas atrodas Stambulā. Umerovs arī sacīja, ka paredzamās vienošanās ietvaros Krievijas kuģus nedrīkstētu ielaist Ukrainas ūdeņos.

21:19. Ukraina un Krievija piektdien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu pāri Melnajai jūrai, ceturtdien paziņoja Turcijas prezidents birojs.

20:09. Krievijas agresija pret Ukrainu nedrīkst mazināt starptautisko tiesību standartu, Rīgas pilī pēc tikšanās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 76.sesijas Ģenerālās asamblejas prezidentu un Maldīvijas Republikas ārlietu ministru Abdullu Šahidu sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

19:10. Starptautiskajai sabiedrībai ir aktīvi jāiesaistās Ukrainas atjaunošanas procesā, un nozīmīgu lomu tajā var uzņemties arī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Saeimā tiekoties ar ANO 76.sesijas Ģenerālās asamblejas prezidentu un Maldīvijas Republikas ārlietu ministru Abdullu Šahidu. Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests, Mūrniece uzsvērusi, ka Latvija no savas puses ir gatava iesaistīties Ukrainas atjaunošanas centienos saskaņā ar Lugāno konferencē noteiktajiem principiem. Nepieciešamā atbalsta sniegšana Ukrainai ir ne tikai Latvijas valsts, bet arīdzan pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora apņemšanās. ANO pārstāvis augstu novērtēja Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, īpaši uzsverot sabiedrības sniegto palīdzību kara bēgļiem.

18.18. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Vadims Skibitskis preses brīfingā izteica pieņēmumu, ka Krievija gatavojas sev pievienot Ukrainas dienvidos okupētās teritorijas. Pēc viņa teiktā, par to liecinot Lavrova izteikumi par Krievijas "ģeogrāfisko mērķu maiņu" karā ar Ukrainu.

16.47. Krievijas karaspēks iznīcināja skolas Kramatorskā un Kostjantiņivkā, pēc skolas apšaudes atrasts vīrieša līķis, zem drupām varētu atrasties vēl divi cilvēki.

16.31. Ukraiņi izlēmuši, ko darīt ar padomju ģerboni uz "Dzimtenes" vairoga. Vairums ukraiņu uzskata, ka padomju simbolika uz galvaspilsētas pieminekļa "Dzimtene" vairoga jāaizstāj ar Ukrainas ģerboni. Par to liecina iedzīvotāju aptauja "Diā", kas noslēdzās 21. jūlijā, ziņo kultūras un informācijas politikas ministrs Oleksandrs Tkačenko, informē portāls "Pravda.com.ua".

15.04. Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss, uzstājoties Aspenas drošības forumā, atzīmēja, ka viņa paziņojums "nav oficiāls izlūkošanas lēmums", bet "Cik mēs varam spriest, viņš (Krievijas prezidents Vladimirs Putins) pat ir pārāk vesels," viņš atbildēja uz jautājumu par Putina veselību.

12.49. Ukrainas centrālā banka ceturtdien devalvēju nacionālo valūtu grivnu, lai aizsargātu valsts valūtas rezerves saistībā ar Krievijas iebrukumu.

Banka norāda, ka grivnas oficālais valūtas kurss samazināts no 29,25 grivnām par vienu ASV dolāru līdz 36,57 grivnām par dolāru. Šāds lēmums pieņemts, lai palielinātu Ukrainas produktu konkurētspēju un veicinātu valsts ekonomisko aktivitāti.

12.42. Mikolajivas apgabala militārās pārvaldes vadītājs Vitālijs Kims ziņo, ka Krievijas karaspēks raidījis divas raķetes humanās palīdzības noliktavas virzienā. "Sadedzināti tūkstošiem tonnu produktu, kas paredzēti bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kam ir nepieciešama palīdzība".

11.46. Lietuva drīzumā nosūtīs papildu militāru palīdzību Ukrainai tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, piegādājot bruņumašīnas "M113" un "M577", kā arī munīciju rezervistu apmācībā, paziņojusi Lietuvas Aizsardzības ministrija.

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks pauda pārliecību, ka, ņemot vērā solīto un jau piegādāto bruņumāšīnu "M113" skaitu, to nozīme Ukrainas Bruņotajos spēkos pieaug, un Lietuva sniedz būtisku ieguldījumu.

11.13. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 38 850 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1704 tankus, 3912 bruņutransportierus, 859 lielgabalus, 251 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 113 zenītartilērijas iekārtas, 221 lidmašīnu, 188 helikopterus, 710 bezpilota lidaparātus, 167 spārnotās raķetes, 2781 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas un 72 specializētās tehnikas vienības.

10.42. Krievi ceturtdienas rītā sākuši masīvu Harkivas apšaudi, un saskaņā ar sākotnējiem datiem ir 17 ievainotie, ziņo apgabala gubernators Olehs Siņehubovs.

Viņš aicinājis pilsētniekus neignorēt gaisa trauksmi un tiem, kas atrodas patvertnēs, tās bez nopietnas vajadzības neatstāt.

10.36. Šveices un Zviedrijas inženierijas gigants ABB ceturtdien paziņoja, ka aizies no Krievijas tirgus saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"ABB nolēmis pamest Krievijas tirgu, ņemot vērā karu Ukrainā un ar to saistīto starptautisko sankciju ietekmi," skaidro uzņēmums.

09.52. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 358 bērni, bet vismaz 681 guvis dažādus ievainojumus, sestdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

09.16. Saksijas federālās zemes premjerministrs Mihaels Krečmers aicinājis uzsākt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu, paziņojot, ka karš esot "jāiesaldē". Krečmers apgalvo, ka šī brīža publiskās debates esot "vienpusējas", un uzsver, ka karš radot Vācijai ievērojamu apgrūtinājumu.

08.11. Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija dienvidu karadarbības zonā likvidējusi 111 krievu iebrucējus, kā arī iznīcinājusi pretinieka komandpunktu, munīcijas noliktavas un kara tehniku, ceturtdien ziņo operatīvais štābs "Dienvidi".

Ukraiņu artilēristi apšaudījuši vairāk nekā 200 mērķu, iznīcinot 111 ienaidnieka karavīrus, haubici, divus pašgājējus lielgabalus, 13 cita veida bruņutehnikas un autotehnikas vienību, kā arī bezpilota lidaparātu.

07.09. Saskaņā ar Savienoto Valstu aplēsēm Krievija karā pret Ukrainu līdz šim zaudējusi aptuveni 15 000 kritušo un, iespējams, 45 000 ievainoto, trešdien paziņojis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērns.

04.50. Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloks "Mercosur" noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu dot viņam iespēju teikt uzrunu šonedēļ paredzētajā organizācijas samitā, trešdien paziņoja sanāksmes rīkotāja Paragvaja.

"Mercosur" dalībnieces Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja nav spējušas panākt vienotu viedokli par Zelenska lūgumu. "Nebija vienprātības," teica Kano, piebilstot, ka lēmums darīts zināms Kijivai.

02.36. Krievija pret Ukrainu izmanto to, ko var izmantot pret citām Eiropas valstīm, brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievija pret Ukrainu izmanto visu to, kas izmantojams pret citām Eiropas valstīm. Sākās ar gāzes kariem, bet beidzās ar pilna mēroga iebrukumu, raķešu teroru un nodedzinātām Ukrainas pilsētām," sacīja Zelenskis trešdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.

00.10. Lietuvas Aizsardzības ministrija grasās Ukrainai nodot papildu bruņutransportierus M113 un M577, kā arī munīciju, vēsta pravda.com.ua.

Pasaulē

Kāda sieviete no Bruklinas apgalvo, ka viņa īsi pēc 4. jūlija svinībām tikusi izvarota Konijailendas pludmalē. Ņujorkas policijas departaments apstiprināja žurnālam “People”, ka izmeklē iespējamo incidentu.

Svarīgākais