Pēdējie divi trīs gadi Latvijas ostām bijuši izaicinājumu pilni – kravu pārvadājumu apjoms pakāpeniski krītas. Galvenais iemesls tam ir ģeopolitiskie procesi starp Eiropas Savienību un Krieviju.
Notiekošais zināmā mērā ietekmē arī mazo ostu darbu, taču Mērsraga ostai, neraugoties uz iepriekš teikto, šī gada pirmajā ceturksnī pat bija izdevies palielināt kravu pārvadājumu apjomus. Diemžēl otrais ceturksnis ir bijis mazāk veiksmīgs, un 1. jūlijs sagaidīts ar negatīvu rezultātu - mīnus 11 procenti attiecībā pret iepriekšējā gada pirmajiem sešiem mēnešiem.
Eksports nodrošina kravu apjomu stabilitāti
Atšķirībā no lielajām ostām mazo ostu darbs nav koncentrēts uz tranzīta kravu apkalpošanu, bet gan uz Latvijā saražotās produkcijas nogādāšanu eksporta tirgos, kā arī uz dažu kravu veidu importu. Mērsraga ostas kapteinis Aivars Ušackis stāsta: «Kravu diversifikācijai ir izšķiroša nozīme mazo ostu pastāvēšanā. Laiks, kad Latvijas mazās ostas tikai eksportēja kokmateriālus, ir pagājis uz neatgriešanos. Caur Mērsraga ostu šobrīd tiek eksportēti un importēti vienpadsmit dažādi kravu veidi, t.sk. papīrmalka, celulozes un kurināmā šķelda, koksnes granulas, kūdra, smilts, graudi, zāģbaļķi, granīta šķembas, tehniskais sāls un nozvejotās svaigās zivis. Kravu apjomi attiecībā pret pagājušo gadu nedaudz samazinājušies, tomēr nākotnē raugāmies cerīgi. Šāds kravu samazinājums uztverams drīzāk kā sezonāla rakstura svārstības.»
Pēdējā laika aktualitāte jaunu kravu piesaistē ir graudu un rapša kravas - ostas infrastruktūra tam ir sagatavota. Jau pagājušā gada rudenī no Mērsraga tika nosūtīts pirmais kuģis ar graudiem. Jācer, ka šajā sezonā kuģu ar šo eksporta produktu, kā arī rapsi būs jau krietni vairāk. Lai veicinātu starptautisko atpazīstamību, jo Mērsraga osta spēj apkalpot ne tikai vietējās izcelsmes kravas, bet iesaistīties arī kravu tranzīta biznesā, ostas pārvalde meklē sadarbības partnerus Lietuvā un Baltkrievijā. Šā gada aprīlī Mērsraga ostas pārvalde piedalījās Baltkrievijas Transporta izstādē Oršā, savukārt maijā devās uz Lietuvu, lai meklētu sadarbības partnerus starp Lietuvas ražotājiem un jūras kravu operatoriem.
Ostas kapteinis uzsver: «Mūsu komanda strādā labi, tāpēc Jūras svētkos sveiksim labākos darbiniekus. Protams, neizpaliks arī jautrība un izklaides, kas saistībā ar Jūras svētkiem noritēs gan ciemata centrā, gan ostā un jahtu centrā.»
Tūristiem un jahtotājiem
«Izmantojot Eiropas Savienības fondus, pārrobežu projekta SmartPorts ietvaros agrā pavasarī uz ostu tika piegādāta jauna iekārta - interaktīva skulptūra, kas vizuāli atgādina vaļa asti. «Astē» iebūvēta jaunākās paaudzes datoriekārta, kas būs savienota ar līdzīgām iekārtām citās ostās un sniegs iespēju attālināti uzzināt par mūsu ostu visā pasaulē, kā arī uzaicinās pasaules ūdenstūristus izmantot ne tikai Mērsraga ostu, bet arī novada uzņēmēju sniegtos pakalpojumus,» stāsta ostas kapteinis.
Jāpiebilst, ka Mērsragā darbojas arī jahtu osta, kurā saimnieko vairāki komersanti. Izveidots jahtu centrs ar naktsmītnēm un jahtu piestātnēm, interesantiem tiek piedāvāti izbraucieni ar motorjahtu Palsa. Uzņēmēju plānos ir aktualizēt pasažieru pārvadājumus no Mērsraga uz mazajām Igaunijas ostām.
NATO piestātne
Šogad jau trešo gadu pēc kārtas Mērsraga ostā atkal ienāks NATO karaspēka kuģi. Aivars Ušackis teic, ka, pateicoties NATO spēku izvēlei Mērsraga ostu izmantot mācību realizēšanai, ieguvēji ir visi: lai nodrošinātu karakuģu ienākšanu, sadarbībā ar Latvijas Jūras spēkiem kuģošanas kanāls ir atbrīvots no tajā esošajiem šķēršļiem - akmeņiem, kā arī piestātnēs izveidots ūdens pieslēgums. Ieguvumus ikdienā var izmantot civilo komerckuģu kvalitatīvai apkalpošanai. Vienlaikus karakuģu ierašanās Mērsragā izraisa lielu vietējo iedzīvotāju un tūristu interesi, jo NATO piedāvā karakuģus apskatīt visiem interesentiem. Mācību krasta fāzes ietvaros tradicionāli notiek arī sporta sacensības un kultūras pasākumi, kuros piedalās gan karavīri, gan civiliedzīvotāji.