Eiropas komisija (EK) spērusi nākamo soli pārkāpumu procedūrā un brīdinājusi Latviju un 11 citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis saistībā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas neieviešanu un nolēmusi nosūtīt Latvijai argumentētu atzinumu ar iemesliem, kāpēc tā uzskata, ka šajā gadījuma pārkāptas ES tiesības, aģentūru LETA informēja EK Pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Jānis Krastiņš.
Latvijai tagad ir divi mēneši laika, lai informētu EK par pilnīgu direktīvas ieviešanu. Ja tas netiks izdarīts, EK var vērsties ES tiesā.
Eiropas Komisija ir pieprasījusi 12 dalībvalstīm (Austrija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Somija, Ungārija, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Polija, Portugāle un Slovēnija), steidzami pieņemt savas valsts elektroniskās apraides likumdošanu, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMS) direktīvas prasībām.
AVMS direktīva rada vienotus ES elektroniskās apraides noteikumus par pakalpojumu izmantošanu, piemēram, TV, interneta, video un mobilās TV pakalpojumu, lai nodrošinātu Eiropas TV skatītāju labāku tiesisko aizsardzību. Dalībvalstīm bija jāīsteno šīs direktīvas prasības, izdarot grozījumus savos tiesību aktos līdz 2009.gada 19.decembrim.
Līdz 2009.gada 19.decembrim tikai trīs valstis (Beļģija, Rumānija un Slovākija) bija informējušas EK par pilnīgu direktīvas īstenošanu. 2010.gada janvārī EK veica pirmo posmu pārkāpuma procedūrā - nosūtīja oficiālus informācijas pieprasījumus 23 dalībvalstīm par direktīvas ieviešanu. Līdz šim brīdim 11 no dalibvalstīm (Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Malta, Nīderlande, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) informēja EK, ka tās ir mainījušas savu valstu likumdošanu, lai panāktu atbilstību direktīvai, bet 12 dalībvalstis, to skaitā arī Latvija, to nebija izdarījušas.
Līdz šim brīdim 12 dalībvalstis vai nu vēl nav ieviesušas visu atbilstošo likumdošanu, vai arī vēl nav oficiāli informējušas EK, ka likumdošana ir ieviesta, kā tas prasīts AVMS direktīvā. Tāpēc EK ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu šīm dalībvalstīm. Ja dalībvalstis nespēs informēt EK par pasākumiem, lai īstenotu direktīvu pilnībā divu mēnešu laikā, EK var vērsties ES Tiesā.
Jau ziņots, ka 22.jūnijā Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodot trīs pretrunīgi vērtētos likumprojektus - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Maksātnespējas likumu un grozījumu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
Par Saeimas 16.jūnijā pieņemto likumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums Valsts prezidents norāda, ka tā regulējums nav pilnīgs, un jau otrajā dienā pēc likuma pieņemšanas tika saņemti vairāki iebildumi pret tā saturu. Viņš arī norāda, "ka, izskatot likumprojektu "Elektronisko mediju likums" 3.lasījumā, tika atbalstīti vairāki atbildīgās Saeimas komisijas iepriekš noraidīti priekšlikumi, radot pretrunas vairākās likuma normās".
Valsts prezidents lūdz Saeimu caurlūkošanas procesā pievērsties, pirmkārt, valsts valodas pozīcijas nostiprinošajām likuma normām. Motivācijas rakstā Valdis Zatlers atzīmē: "Prasība par to, ka vismaz 40% no Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kas tiek raidīti raidlaikā no plkst.19 līdz 23, ir latviešu valodā veidotie darbi, ir jāattiecina gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, paredzot, ka pie minētajiem darbiem tiek pieskaitīti arī ziņu raidījumi valsts valodā un raidlaiks tiek pagarināts par vienu stundu, proti, no plkst.18 līdz 23.
Tādā veidā lielākajiem un ietekmīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā tiek izvirzītas vienādas prasības, veicināta ziņu raidījumu veidošana valsts valodā, kā arī kopumā tiek stiprinātas valsts valodas pozīcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidē, nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā un Valsts valodas likumā noteikto, ka latviešu nācijas piederīgajiem ir tiesības uz savu informācijas un kultūras telpu savā valodā."
Valsts prezidents arī atzīmē, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu vide veido svarīgu valodas vides elementu un ir arī svarīgs faktors sabiedrības integrācijā. Tādēļ likums, kas palīdz nodrošināt uz Latviju orientētu Latvijas informācijas un kultūras telpu latviešu valodā, ir ne tikai latviešu valsts un nācijas, bet visu Latvijas iedzīvotāju, arī mazākumtautību piederīgo interesēs. Līdz ar to sabiedrības integrācijas interesēs Latvijas informācijas un kultūras telpas ietvaros tās svarīgai sastāvdaļai - elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem – nepieciešams noteikt īpaši atbalstošu režīmu latviešu valodai, it sevišķi nosakot latviešu valodas minimālo lietojumu raidījumu kopējā apjomā.
Otrkārt, Valsts prezidents iestājas par taisnīgiem un nepārprotamiem reklāmas laika ierobežojumiem. Motivācijas rakstā viņš norāda, ka sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi tiek finansēti no valsts budžeta un stingrāku reklāmas laiku ierobežošana tiem ir pamatota. Tomēr "pārpratumus var radīt 35.panta divpadsmitās daļas piemērošana, kas neparedz 10% reklāmai atvēlētā laika saistīšanu ar raidstundu.
Tādejādi var izveidoties situācija, kurā minētie 10% tiek saistīti ar raidlaiku (nevis raidstundu) un netiek proporcionāli izmantoti visa raidlaika garumā, bet tikai skatītāju iecīnītākajās raidlaika stundās, tādā veidā kropļojot reklāmas tirgu".
Zatlers norāda, ka ir nepieciešami precizējumi, nosakot, "ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās un raidījumos audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem un reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 10% katrā raidstundā. Turklāt būtu jāparedz, ka šie ierobežojumi attiecas arī uz pārējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ja reklāma tajos tiek izvietota programmās un raidījumos, kas veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros."
Treškārt, Valsts prezidents savā motivācijas rakstā Saeimai norāda, ka likumā ir jānodrošina skaidri noteiktas tiesības visiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem konkurēt par labāko un ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Viņš uzsver, ka likuma redakcija jautājumā par sabiedriskā pasūtījuma nodošanu komerciālajām raidorganizācijām atstāj Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pilnīgu rīcības brīvību.
Turklāt likums nenosaka konkrētu kopējo izmaksu summu, kas var tikt novirzīta citiem nacionālajiem, reģionālajiem vai vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai, atstājot arī šo jautājumu pilnīgā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ziņā. Tāpēc ir nepieciešams noteikt, "ka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konkursa kārtībā nodod konkrētu daļu no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas veicinātu konkurenci starp sabiedriskajiem un pārējiem nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem par kvalitatīvāko un reizē izmaksu ziņā ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā pasūtījuma izpildi". Šāda nostāja atbilst arī Nacionālās radio un televīzijas padomes izstrādātajai Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcijai 2009.-2011.gadam.
Valsts prezidents aicina Saeimu caurlūkot likumu iespējami ātrākā laikā, ņemot vērā, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības regulēšanai sen ir nepieciešams tiesiskais regulējums un Latvijai jau bija jāizpilda Eiropas Komisijas prasības par Latvijas normatīvo aktu salāgošanu ar Direktīvu par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem bez robežām. Tā kā Eiropas Komisijas Argumentētais atzinums par pārkāpumu procedūras uzsākšanu pret Latvijas valsti ir sagaidāms tuvākajās nedēļās, Saeimai vēl ir iespēja novērst augstāk minētās pretrunas un pilnveidot likumu, ja Saeima šim jautājumam pievērsīsies ar vislielāko atbildību un rūpību.