Plāno veidot Audžuģimeņu informācijas sitēmu ātrākai bērnu nonākšanai ģimenēs

Lai nodrošinātu ātrāku bērnu nokļūšanu ģimenē, plāno veidot Audžuģimeņu informācijas sistēmu, kuras izveide valstij kopumā izmaksās 155 000 eiro, liecina Valsts sekretāru sanāksmes (VVS) darba kārtībā pievienotais Labklājības ministrijas (LM) noteikumu projekts.

Kā norāda LM, patlaban uzskaitei nav izveidota vienota valsts informācijas sistēma, kas atbilstu Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām. Līdzšinējā prakse paredz informācijas apriti starp bāriņtiesām un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI), lai bērnam, kurš nonācis ārpusģimenes aprūpē, atrastu piemērotu audžuģimeni.

Vienlaikus LM atzīst, ka līdz šim no Saeimas deputātu un nevalstisko organizāciju puses vairākkārtīgi izskanējis viedoklis, ka pašreizējā informācijas aprite kavē ātrāku bērna nokļūšanu audžuģimenē, jo process, kādā veidā un cik ilgā laikā bāriņtiesas iegūst informāciju par audžuģimeni, ir smagnējs, laikietilpīgs un aizņem būtiskus bāriņtiesu un VBTAI inspektoru resursus.

Turklāt bāriņtiesas pašas nevarot piekļūt informācijai par potenciālajām audžuģimenēm uzreiz un audžuģimenes meklēšanu pēc bāriņtiesas pieprasījuma veic inspekcija. Papildus LM uzsver, ka, jau šķirot bērnu no ģimenes uz bāriņtiesas locekļa vienpersoniskā lēmuma pamata, nepieciešams nekavējoties atrast audžuģimeni, kurā var ievietot bērnu, lai viņš nenonāktu bērnu aprūpes iestādē, tomēr, tā kā VBTAI inspektori veic arī citus ar audžuģimeņu uzraudzību un metodisko vadību saistītus darba uzdevumus, bāriņtiesām nepieciešamo informāciju ne vienmēr iespējams sniegt nekavējoties.

LM informēja, ka 2009.gadā tika izstrādāta Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma (NPAIS). Projektā bija paredzēts vienotā informācijas sistēmā izveidot arī visus bāriņtiesu lietu reģistrus, kas tajā laikā bija pieejami tikai papīra formātā un apgrūtināja citām kompetentajām institūcijām piekļuvi šai informācijai. Katrai bāriņtiesai patlaban jābūt izveidotiem saviem bāriņtiesu lietu reģistriem, tomēr šiem reģistriem nepieciešamības gadījumā, piemēram, personas dzīvesvietas maiņas gadījumā, valsts un pašvaldības institūciju kompetencē esošo funkciju īstenošanai, nevar piekļūt ne citas bāriņtiesas, ne citas institūcijas.

Šī iemesla dēļ LM sadarbībā ar VBTAI, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju vērtēja jautājumu par iespēju veidot valstī vienotu digitālu tiešsaistes platformu, ar kuras starpniecību informācija, ko sagatavojusi viena bāriņtiesa un ievietojusi savā bāriņtiesas lietu reģistrā, būtu nepieciešamības gadījumā operatīvi pieejama citai bāriņtiesai, kā arī citām kompetentām iestādēm.

Pēc LM paustā, tika pieņemts lēmums par bāriņtiesu lietu reģistru digitalizēšanu, veidojot Audžuģimeņu informācijas sistēmu, kuras mērķis ir veikt audžuģimeņu un audžuģimenēs esošo bērnu uzskaiti, lai veicinātu audžuģimenē esošo bērnu personisko un mantisko interešu aizstāvību.

LM uzskata, ka ar sistēmu tiks būtiski veicināta operatīva informācijas apmaiņa un sadarbība starp iesaistītajām institūcijām, kā rezultātā būtiski uzlabosies ārpusģimenes aprūpē nonākoša bērna ievietošana ģimeniskā vidē - pie audžuģimenes - pēc iespējas mazinot ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu bērnu aprūpes iestādē.

Pēc LM paustā, jaunā sistēma nodrošinās un veicinās iesaistītajiem iespēju nekavējoties piekļūt to funkciju izpildei nepieciešamai informācijai, veikt ātru savstarpējo informācijas apmaiņu, nodrošināt savlaicīgu, pilnvērtīgu un koordinētu starpinstitucionālās komandas rīcību krīzes situācijas novēršanai un atbalsta sniegšanai audžuģimenēm un tajās ievietotam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam, kā arī veikt preventīvus pasākumus audžuģimeņu atbalsta sistēmas pilnveidei un bērna tiesību aizsardzībai.

Audžuģimeņu informācijas sistēmā izveidota automātisko paziņojumu nosūtīšanas funkcionalitāte, kas nodrošina iespēju nekavējoties saņemt informāciju par noteiktām situācijām, kas skar audžuģimeni, proti, iekļaujot sistēmā informāciju, kura atbilst noteiktiem kritērijiem, tiek automātiski ģenerēts paziņojums visiem iesaistītajiem, kurš tiek nosūtīts gan uz iepriekš noteiktām e-pasta adresēm, gan tiek atspoguļots Audžuģimeņu informācijas sistēmas lietotājiem.

Tiesības saņemt un izmantot Audžuģimeņu informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tostarp personas datus, būs VBTAI, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, pašvaldības sociālajam dienestam, policijai, kā arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centram.

Audžuģimeņu informācijas sistēmā iekļaujamos datus par audžuģimenēm, kā arī bērna ievietošanu audžuģimenē un audžuģimeņu uzraudzības rādītājus informācijas sistēmā paredzēts glabāt desmit gadus pēc audžuģimeņu statusa izbeigšanas vai atņemšanas. LM noteikusi šādu termiņu, jo mantisko un personisko interešu aktuāla aizsardzība esot nepieciešama arī noteiktu laika posmu pēc audžuģimeņu statusa izbeigšanas vai atņemšanas.

Ministra kabineta noteikumiem par Audžuģimeņu informācijas sistēmu jāstājas spēkā šī gada 1.septembrī. Noteikumi vēl jāizsludina VSS, jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.