Pērn audžuģimenes statuss piešķirts 51 ģimenei, izbeigts 57 ģimenēm, bet atņemts sešām ģimenēm

© Depositphotos

Pagājušajā gadā audžuģimenes statuss izbeigts 57 ģimenēm, kas pārsniedz to ģimeņu skaitu, kurām šāds statuss piešķirts, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Evija Rācene.

Pēc viņas paustā, 2023.gadā pirmo reizi audžuģimeņu skaits, kurām ir izbeigts audžuģimenes statuss ir lielāks, nekā audžuģimeņu skaits, kurām pārskata gadā piešķirts statuss.

Bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka pērn audžuģimenes statuss piešķirts 51 ģimenei, izbeigts 57 ģimenēm, bet atņemts sešām ģimenēm. Salīdzinājumam 2022.gadā audžuģimenes statuss piešķirts 83 ģimenēm, izbeigts 48 ģimenēm, bet atņemts desmit ģimenēm, savukārt 2021.gadā statuss piešķirts 89 ģimenēm, izbeigts 45 ģimenēm, bet atņemts piecām.

Rācene vērsa uzmanību, ka kopumā ar katru gadu samazinās to audžuģimeņu skaits, kam piešķirts statuss, savukārt pieaug to skaits, kam izbeigts statuss. Iemesli, kāpēc audžuģimeņu skaits tiek izbeigts, bāriņtiesu pārskatos netiek izdalīti atsevišķi. Tomēr viņa norādīja, ka iemesli, kādēļ personas vēlas izbeigt audžuģimeņu pienākumu pildīšanu, var būt dažādi.

Tāpat bāriņtiesu sniegtā informācija par audžuģimenēm liecina, ka audžuģimeņu skaits Latvijā 2023.gadā ir samazinājies. 2023.gadā valstī bija 709 audžuģimenes, kamēr 2022.gadā - 752 audžuģimenes un 2021.gadā - 795 audžuģimenes.

Kā piemēru audžuģimeņu skaita samazināšanai Rācene minēja to, ka, iespējams, audžuģimene adoptējusi tajā ievietoto bērnu vai paņēmusi to aizbildnībā. Tāpat, iespējams, audžuģimene izvēlējusies neturpināt pildīt audžuģimenes pienākumus, jo to ir grūti savienot ar algotu darbu, bet atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu ir nepietiekama, lai audžuģimene varētu visus spēkus veltītu tajās ievietotajiem bērniem. Iespējami arī personīgi iemesli, piemēram, šķirta laulība, dzīvesvietas maiņa, veselības stāvoklis.

Vienlaikus gan pagājušajā gadā, gan 2021.gadā desmit gadījumos informācija par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem audžuģimenēs sniegta tiesībsargājošām iestādēm.

Latvijā

Valsts svētkos 18. novembrī jūrmalnieki iedegs garāko “Gaismas ceļu” Latvijā. Vairāk nekā divpadsmit tūkstoši sveču izgaismos Jūrmalu no Priedaines līdz pat Ķemeriem un arī Jomas ielu. Vakarā izskanēs svētku koncerts, kurā uzstāsies solisti Ieva Kerēvica un Daumants Kalniņš, Rīgas Doma kora skolas kora grupa un pianiste Agnese Egliņa, koncertu sniegs arī mūzikas grupa “Lādezers”.

Svarīgākais