Ģimenes, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, saredz diskriminējošu attieksmi valdības lēmumā nodrošināt lielāku valsts atbalstu speciālajām audžuģimenēm, bet ne ģimenēm, kurās jau aug šādi bērni. «Vienīgā šo vecāku izvēle bija un ir audzināt bērnu ģimenē, rūpēties un mīlēt viņu un neatdot valsts aprūpē,» uzskata bērnu un jauniešu attīstības centra Oranžais stars valdes locekle Inga Baļe, aicinot šo valdības lēmumu izvērtēt tiesībsargam.
Skarbas pārdomas raisījuši Labklājības ministrijas grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar tiem saistītie jaunie Audžuģimenes noteikumi, kas stājās spēkā jau 1. jūlijā. Noteikumi paredz, ka Latvijā tiek ieviestas divu veidu specializētās audžuģimenes - krīzes audžuģimenes un specializētās audžuģimenes, un valsts atbalsts tiks sniegts ģimenēm, kas īslaicīgi uzņems pie sevis bērnus ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem.
Aizvaino ģimenes
«No vienas puses, tas ir apsveicami, no otras - diskriminējoši pret tām ģimenēm, kuras bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nav atdevušas valsts aprūpē, bet, cik vien spēj, rūpējas par bērniem pašas,» norāda I. Baļe.
Viņa stāsta, ka liela daļa ģimeņu, kas pašas rūpējas par saviem smagi slimajiem bērniem, dzīvo zem iztikas minimuma. Pabalsta apmērs šādām ģimenēm pēdējo astoņu gadu laikā ir bijis nemainīgs - 213,43 eiro, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu ir 106,72 eiro. Atbalsts strādājošajiem vecākiem, piemēram, nodokļu atlaižu veidā, nav nekāds. «Tātad vecākam, kas audzina bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, mēnesī ir jāiztiek ar apmēram 320,15 eiro. Par šo naudu ir jāspēj pabarot bērnu, ņemot vērā viņa specifiskās vajadzības, un paēst pašam, nodrošināt dzīvesvietu, higiēnas preces, apģērbus, apavus un arī medicīnisko aprūpi un rehabilitāciju, jo bezmaksas veselības aprūpe bērniem mūsu valstī diemžēl ir tikai mīts, kas ir uzturams spēkā tik ilgi, kamēr tu ar tās vajadzību nesastopies ikdienā un steidzamības kārtā,» saka I. Baļe.
Savukārt Labklājības ministrija informē, ka šogad atlīdzība specializētām audžuģimenēm būs no 430 līdz 860 eiro. Papildus mēneša atalgojumam specializētās audžuģimenes saņems arī ikmēneša pabalstu bērna uzturam, pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, kā arī vienreizēju pabalstu 500 eiro apmērā mājokļa iekārtošanas izdevumiem. «Matemātiski parēķinot, paņemot audzināšanā uz laiku bērnu ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, ģimene saņems 645 līdz 1118 eiro mēnesī,» secina I. Baļe. «Tā ir atlīdzība par ikdienas rūpēm par bērnu, kas konkrētajā ģimenē ir tikai uz noteiktu laiku, proti, šīs rūpes neietver rūpes par bērna nākotni, kad tas sasniegs pilngadību, tās neietver rūpes par bērnu pēc audžuģimenes pamešanas. Pieņemt ģimenē bērnu ar smagiem funkcionālajiem traucējiem - tā ir audžuģimeņu izvēle, turklāt tas ir uz laiku, bet ģimenes, kas audzina savus bērnus ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, nav izvēlējušās šādu bērnu uzņemt ģimenē uz laiku.»
Kur atbalsts esošām ģimenēm?
Biedrība sagatavojusi atklāto vēstuli, kurā bērnu ar invaliditāti vecāki jautā: kāpēc valsts negrib atbalstīt sociālā riska ģimenes, lai bērni no šīm ģimenēm vispār nenonāktu institūcijās, jo ģimenēm, kas audzina bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, atbalstu un palīdzību vajag jau tagad. Bērnam pieaugot, rūpēties par viņu kļūst aizvien grūtāk, vecāki ir emocionāli izdeguši un fiziski nomocīti. «Tiem, kas grib iebilst šajā punktā, aicinu pieņemt izaicinājumu un kļūt par bērna ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem asistentu vai aprūpētāju vismaz uz trim diennaktīm,» aicina I. Baļe. Sniedzot papildu atbalstu audžuģimenēm, valsts dara labu institūcijās ievietotajiem bērniem ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, taču vienlaikus, pieļaujot tik lielu diferenciāciju, tiek veicināta situācija, kad laba darīšana tiek pārvērsta par biznesu. Šāda pieeja ir absolūti negodīga un diskriminējoša attiecībā pret ģimenēm, jo īpaši vientuļajām mātēm vai tēviem, kas smagi slimus bērnus audzina paši.
«Mamma vai tētis viens nevar gan rūpēties par bērnu, gan strādāt. Tas nožēlojamais minimums, ko piešķir valsts, un smieklīgi mazā asistenta alga, kas nedrīkst būt lielāka par valstī noteikto minimālo algu, ir netaisnīgi attiecībā pret miesīgu māti vai tēvu, kam jālūdz ziedojumi, lai varētu nodrošināt bērnam nepieciešamo,» vērtējums valdības lēmumam ir skarbs.
Atdot bērnu namā?
Vecāki rosina mainīt sociālo pabalstu sistēmu un radīt jaunus pakalpojumus ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti - pietiekamā apjomā un kvalitatīvus, lai tie būtu piemēroti bērniem ar dažādiem funkcionālajiem traucējumiem. «Vecāki nevar 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā saviem bērniem ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem būt vienlaikus ārsti, pedagogi un aprūpētāji, vienlaikus iemanoties būt par darba ņēmējiem un vēl pašiem nenokļūt institūcijā,» teikts biedrības atklātajā vēstulē ministriem un tiesībsargam. «Īstenojot atbalsta pasākumus tikai audžuģimenēm, bet turpinot nesniegt atbalstu ģimenēm, kas pašas rūpējas par saviem bērniem ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, Labklājības ministrija veicinās ģimenes pieņemt lēmumu par bērnu ievietošanu institūcijā.» 2017. gadā viena bērna uzturēšana aprūpes centrā valstij izmaksājusi gandrīz 1200 eiro mēnesī.
VIEDOKLIS
Inga Baļe, biedrības Oranžais stars valdes locekle:
- Ģimenes, kas audzina savus bērnus ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, nav izvēlējušās šādu bērnu uzņemt ģimenē uz laiku. Tā nebija viņu izvēle, ka ģimenē piedzims smagi slims bērns. Tā nebija viņu izvēle, ka bērns neatgriezeniski saslima vai guva neatgriezenisku traumu kādā no mūsu valsts veselības aprūpes iestādēm. Vienīgā šo vecāku izvēle bija un ir audzināt bērnu ģimenē, rūpēties un mīlēt viņu un neatdot valsts aprūpē.
UZZIŅAI
Bērna ar invaliditāti pabalstu 213,43 eiro saņem 2052 ģimenes
Piemaksu 106 eiro pie ģimenes pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņem 7756 ģimenes
Avots: Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra
Vecāku, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, jautājumi ministriem:
Labklājības ministram Jānim Reiram:
Kāpēc ģimenei, kura ir izvēlējusies neatdot valsts aprūpē smagi slimu bērnu, ir jāvar nodrošināt bērnam visu nepieciešamo aprūpi, izglītību, ārstniecības, rehabilitācijas pakalpojumus, mājokļa pielāgošanu par 320,15 eiro, bet audžuģimenei šo pašu pienākumu veikšanai un vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešama trīs reizes lielāka summa?
Kāpēc bērnu aprūpes institūcija nespēj nodrošināt bērniem pakalpojumu par tādu pašu summu, kādu saņem ģimene?
Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim:
Kad bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt savam vecumam, vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, lai bērns netiktu šķirts no ģimenes?
Veselības ministrei Andai Čakšai:
Kad bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būs pieejami kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi un rehabilitācijas pakalpojumi pietiekamā apjomā un regularitātē un nemērojot ceļu cauri visai Latvijai uz Rīgu?
Kad samazināsies gaidīšanas rinda pie tādiem speciālistiem kā bērnu psihiatrs?