Zeķē vai burkā? Teju puse Latvijas iedzīvotāju savus naudas iekrājumus glabā mājās

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 42,3% uzkrājumus veido atliekot mājās skaidru naudu. Uz pusi mazāk (17,4%) cilvēku uzrājumiem paredzēto naudu tur bankas kontā, liecina Ferratum Bank apjaujas dati par krāšanas tendencēm mūsu valsts iedzīvotāju vidū.

Salīdzinoši mazāk Latvijā dzīvojošo (7,7%) atzīst, ka iegulda kādā no pensiju fondiem, 1,3% uzkrājumus veido iegādājoties vērtslietas, bet 1,4% - pērkot akcijas.

Salīdzinoši mazāk Latvijā dzīvojošo (7,7%) atzīst, ka iegulda kādā no pensiju fondiem, 1,3% uzkrājumus veido iegādājoties vērtslietas, bet 1,4% - pērkot akcijas.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka lielākā daļa aptaujāto jeb 30,4% vidēji mēnesī cenšas ietaupīt līdz 50 eiro. 13,8% atklāj, ka iekrāj no 50 līdz 100 eiro mēnesī, bet no 100 līdz 200 eiro - 5% Salīdzinoši mazāk ir tādu, kuri ietaupa lielākas summas. Tikai 4,3% izdodas iekrāt no 200 līdz 500 eiro mēnesī, bet 1,8% - vairāk nekā 500 eiro. Jānorāda, ka 18,3% respondentu norāda, ka summa katru mēnesi mēdz mainīties.

Savukārt kā galveno motivāciju veidot uzkrājumus 34,9% aptaujātie mūsu valsts iedzīvotāji min naudas ietaupīšanu kādam noteiktam mērķim, bet 18,3% tas ir kā drošības spilvens krīzes situācijām. Daudz mazāk ir tādu, kuri krāj ilgtermiņa mērķiem, piemēram, bērnu izglītībai (9,2%) vai pensijai (4,7%). Vēl mazāk ir tādu, kuri atzīst, ka ietaupa, jo visus savus ienākumus nespēj iztērēt. Tādi ir 4,3% no Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem.

Taujāti par taupīšanas paradumiem, lielākā daļa jeb 43,7% respondentu atzīst, ka apzinās, ka krāt naudu ir labi, taču pašiem ar to sokas grūti. Teju uz pusi ir mazāk (17,8%) ir tādu cilvēku, kuriem izdodas ietaupīt naudu. 11% atzīst, ka to dara tikai tad, ja viņiem gadās kādi neparedzēti ienākumi, savukārt 2,7% to neveic, lai gan viņiem pietiek līdzekļu. Tikpat liels skaits aptaujāto uzskata, ka ir jādzīvo tikai šodien un nav jātaupa, bet 2% ir apņēmušies sākt uzkrāt līdzekļus jau tuvākajā laikā.