Prognozē, ka pēc pāris gadiem Latvijā vidējā darba alga būs 1000 eiro

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas "Nordic Outlook" apskatu, sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Pēc Gašpuita teiktā, Latvijā problēma ir vidējās darba samaksas lielās atšķirības starp reģioniem, piemēram, starp Rīgu un Latgali. Līdz ar to, lai arī 1000 eiro "uz rokas" vidējo darba algu valstī tuvākajos gados Latvija sasniegs, Latgalē tas tā nebūs. Līdz ar to Latgales iedzīvotāji labāka atalgota darba meklējumos varētu doties uz Rīgu. Kopumā atšķirība starp reģioniem vidējās darba algās turpmākajos gados saglabāsies.

Viņš piebilda, ka Latgalē ir augstākais bezdarba līmenis Latvijā un tendences ekonomikā neliecina, ka tuvāko gadu laikā bezdarba līmenis šajā reģionā varētu samaināties līdz līmenim, kāds tas ir Vidzemē un Latgalē.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka jaunākajā ekonomikas apskatā SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam. Bankas eksperti prognozē, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,7% pretstatā iepriekš lēstajiem 4,1%, bet 2019.gadā - par 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam Latvijā nav mainītas un joprojām ir attiecīgi 2,7% un 2,5%.

Banka arī prognozē, ka bezdarbs valstī šogad un nākamgad kopumā samazināsies par diviem procentpunktiem, 2019.gadā veidojot 6,8%.

Jaunākais "Nordic Outlook" apskats arī liecina, ka SEB nav mainījusi IKP pieauguma prognozes abiem gadiem ne Lietuvai, ne Igaunijai.

SEB joprojām sagaida, ka Lietuvas ekonomika šogad augs par 3,2%, bet nākamajā gadā - par 3%, savukārt gada vidējā inflācija Lietuvā šogad joprojām lēsta 2,8% apmērā, bet nākamajā gadā - 2,5% apmērā.

Tajā pašā laikā Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam saglabāta 3,5% apmērā, bet nākamajam gadam prognoze joprojām ir 3%. Gada vidējās inflācijas prognoze Igaunijai šim gadam ir 3,2%, bet nākamajam gadam 2,5%, bankai arī šīs prognozes saglabājot nemainīgas.

Pēc SEB prognozētā, izaugsme eirozonā šogad sasniegs 2,4%, bet nākamajā gadā eirozonas IKP augs par 2,3%. Savukārt inflāciju šogad eirozonā bankas eksperti prognozē 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā - 1,3% apmērā.