Gada laikā vidējā alga "uz rokas" esot kļuvusi par 10% lielāka

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums - 8,9 %, sabiedriskajā sektorā - 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2017. gada 4.ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 1,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,0 %, bija 8,0 %.

Šī gada sākumā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2 %, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai iepriekš minētie faktori un algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, palielinājās par 10,1 % jeb 195,5 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,4 % jeb 9,9 tūkst., kas ir straujākais pieauguma temps pēdējo četru gadu laikā.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visās nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, tirdzniecību, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, darba samaksas fonds auga straujāk nekā pilnas slodzes darbinieku skaits. Savukārt minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits.

Šī gada sākumā visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,7 % (straujāks kāpums - veselības aizsardzības nozarē), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 11,5 % (straujāk - augkopības, lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību nozarēs), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,1 % (straujāk - izmitināšanas jomā), nekustamo īpašumu nozarē - par 10,8 %, apstrādes rūpniecībā - par 10,6 % un būvniecībā - par 10,3 %.

2018. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018. gada 1.ceturknī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā - par 11,2 %, Vidzemes - par 10,0 %, Kurzemes un Pierīgas reģionos - katrā par 9,2 %, bet Zemgales reģionā gada pieaugums bija viszemākais - 7,0 %. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā - 671 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 764 eiro, Zemgalē - 796, Kurzemē - 800, bet Pierīgas reģionā - 910 eiro. Rīgā vidējā bruto darba samaksa jau 2017. gadā pārsniedza 1000 eiro, un šā gada 1. ceturksnī bija 1085 eiro.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Apkopotie dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2018. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa vislielākā bija Igaunijā - 1242 eiro, Latvijā - 961 eiro, bet Lietuvā - 895 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā - 9,5 % gadā, Latvijā - 8,6 %, bet Igaunijā - 7,7 %.

Jāatzīmē, ka visās trijās valstīs šī gada sākumā ir pieaugusi arī minimālā alga. 2018. gada 1. ceturksnī vislielākais valstī noteiktais minimālais atalgojums bija Igaunijā - 500 eiro (gada pieaugums 6,4 %), Latvijā - 430 (13,2%), bet Lietuvā viszemākā - 400 eiro (gada pieaugums - 5,3 %). Latvijā un Lietuvā minimālā alga veidoja 45 % no vidējās algas pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā šī attiecība bija zemāka - 40 %.