Uzņēmējdarbības datu bāze Lursoft saskaitījusi, ka 2017. gadā Latvijā reģistrēti 10 210 jauni uzņēmumi un likvidēti 16 479 uzņēmumi.
Juridiskās personas Latvijā jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma izrādās dzīvotspējīgākas par fiziskajām personām. Kamēr juridisko personu skaita svārstības gadu no gada ir vedušas caurmērā uz augšu, fizisko personu skaits ir tikai un vienīgi samazinājies. Nupat pagājušais gads tomēr iezīmējas ar juridisko personu mirstības pieaugumu un dzimstības samazināšanos attiecībā pret 2016. gadu. Vēl pēc vairākiem mēnešiem būs apkopoti 2017. gada demogrāfiskie dati, kas parādīs, vai piepildījušās bažas, ka fizisko personu dzīvotspēja pērn sarukusi vēl straujāk gan attiecībā pret 2008.-2009. gada krīzei sekojošajiem gadiem, gan attiecībā pret juridisko personu dzīvotspēju.
Joki ap uzņēmumu pielīdzināšanu cilvēkiem Latvijā izplatījās kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām, kad ļoti ilgi tika sacerēts un apspriests 2000. gadā pieņemtais Komerclikums. Tā tagadējās redakcijas 8. pants apraksta, kā Latvijā jānotiek komersanta likvidācijai, un 5. nodaļa saucas «Sabiedrības likvidācija». Tāda tagad tiešām notiek - dažādās nozīmēs.
Likvidēts katrs vienpadsmitais
Vairāk nekā 16 tūkstošu uzņēmumu likvidācija gada laikā skan daudz briesmīgāk, nekā tas patiesībā ir. Īstenībā tas norāda tikai Uzņēmumu reģistrā (UR) dzēsto ierakstu skaitu, bet saistība starp ierakstiem UR un reālo uzņēmējdarbību Latvijā ir vāja. Uzņēmums var pārtraukt savu faktisko darbošanos, uz daudziem gadiem paliekot ierakstīts UR, bet tikpat labi reālas darbības uzsākšanai var izmantot sen nodibināta uzņēmuma reģistrācijas dokumentus. Cerība šos dokumentus kādreiz kādam pārdot ir viens no stimuliem saglabāt faktiski nestrādājoša uzņēmuma dokumentu reģistrāciju UR.
Gandrīz puse Latvijā reģistrēto uzņēmumu pastāv tikai kā nosaukumi, jo neuzrāda nekādas saimnieciskās darbības pazīmes. Vērtīgākais publiskais pārskats par Latvijas uzņēmumiem ir Valsts ieņēmumu dienesta sastādītais uzņēmumu saraksts nomaksāto neto nodokļu summu secībā. Pagājušā gada maksājumi un maksātāji tiks nodoti atklātībai šā gada 1. aprīlī, bet arī aizpagājušā gada sarakstu var izmantot par orientieri, lai vērtētu uzņēmumu dzimstību un mirstību pagājušajā gadā.
Aizpagājušā gada sarakstā VID bija iekļāvis 180 861 uzņēmumu. Ļoti noapaļoti skaitot, 1/11 daļa no tiem pagājušā gada laikā oficiāli slēgti, bet 1/18 daļa nākusi klāt. Šādas izmaiņas nevar nosaukt par dramatiskām.
Uzņēmumi nodokļus nemaksā
Ar privāto un valsts uzņēmumu statusu apvienotais nodokļu maksātāju saraksts (bez valsts iestādēm, bez privātpersonām un zemnieku saimniecībām) rāda tik bēdīgu uzņēmējdarbības ainu, ka 16,5 tūkstoši juridisko personu nāves reģistrācija to vairs nespēj sabojāt. Proti, lielum lielā daļa faktiski mirušo (nedzīvi dzimušo, uz daudziem gadiem reanimācijā, t.i., maksātnespējas procesā ievietoto...) uzņēmumu joprojām ir palikuši UR. Ar to domāts fakts, ka 75 682 uzņēmumi jeb 41% no uzņēmumu kopskaita neto nodokļu maksājumos uzrādīja apaļu nulli. Vēl vairākiem desmitiem tūkstošu uzņēmumu nodokļu maksājumu summa nepārsniedz dažus desmitus vai simtus eiro gadā, kas neliecina par tādu saimnieciskās darbības apmēru, kāds dotu legālus iztikas līdzekļus kaut vienam cilvēkam.
No Lursoft un VID datiem secināms, ka pērn no UR saraksta izdzēsto uzņēmumu skaits nav liels, salīdzinot ar praktiski tādu pašu uzņēmumu skaitu, kas juridiski savu dzīvību saglabājuši. Likvidēto uzņēmumu nospiedošo vairākumu raksturo tādi fakti, ka tikai 15,6% no likvidētajiem uzņēmumiem bija snieguši pārskatu par 2016. gadu un puse no tiem norādījuši, ka tajā gadā nav veikuši saimniecisko darbību; un tepat taču bija norādes uz to, cik daudziem uzņēmumiem Latvijā saimnieciskā darbība vai vismaz legālā saimnieciskā darbība iekļaujas desmitos vai simtos eiro gadā. Vairāk nekā pusei likvidēto uzņēmumu bijusi apturēta saimnieciskā darbība, 8% likvidācijas brīdī bijis reģistrēts nodokļu parāds.
Katra nulle ir jāuzskaita
Nulles visos vai gandrīz visos saimnieciskās darbības rādītājos neatbrīvo uzņēmumus, t.i., šo uzņēmumu īpašniekus un amatpersonas, no pienākuma iesniegt VID visas tās pašas atskaites, kādas pienākas no reāli strādājošiem uzņēmumiem. VID darbošanās ar rēgiem līdzīgo uzņēmumu pārstāvju ķerstīšanu bija tik uzskatāmi neefektīva, ka 2013. gadā likumi tika grozīti tā, lai atvieglotu praktiski neesošo uzņēmumu izslēgšanu no UR. Tomēr valsts iestādes šajā ziņā nepārcenšas. Valsts tādējādi cenšas noturēt kaut cik pieņemamu tēlu, ko noteiktā aspektā raksturo uzņēmumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Jo uzņēmumu vairāk, jo lielākas iespējas apgalvot, ka saimnieciskā dzīve Latvijā kūsāt kūsā; ka potenciālie investori viegli atradīs Latvijā gan klientus, gan produktu un pakalpojumu piegādātājus. Tomēr nav iespējams bezgalīgi ilgi noslēpt nenoslēpjamo, tāpēc formāli likvidēto uzņēmumu skaitu nākas palielināt.
VID ir tiesības ierosināt uzņēmumu likvidāciju divos gadījumos, kad vai nu VID ir pieķēris uzņēmumu saimnieciskās darbības noteikumu pārkāpumos, kurus uzņēmums nav novērsis trīs mēnešu laikā, vai arī ja VID konstatējis, ka uzņēmumam jau trīs mēnešus nav likumīgi noformēta vadītāja. Visticamāk, ka realitātē abi šie gadījumi bieži pārklājas, bet rezultāts ir tāds, ka VID iniciatīva uzņēmumu likvidēšanā attiekusies uz apmēram pusi no pērn likvidēto uzņēmumu kopskaita. VID informēja, ka 7894 uzņēmumu likvidācijā UR ir vadījies no VID lēmumiem par to saimnieciskās darbības izbeigšanu. VID ir arī nosūtījis UR informāciju par 1080 uzņēmumiem, kas ilgstoši nav noformējuši sev vadītājus.