Aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), rīcības rezultātā sabiedrībā sākusies diskusija ne tikai par to, cik kurš saņem, bet – kā valsts iestādes var pieļaut, ka tām uzticētie dati nonāk citu personu rīcībā.
Turklār no valsts iestādēm, ieskaitot valdību, nav sagaidīta adekvāta reakcija, ne izskaidrojot situāciju ar algām, kuras, kā rāda Neo publiskotie dati, atsevišķās ministrijās ir prāvas joprojām, ne rīcība, lai novērstu turpmākas datu noplūdes, norāda eksperti, atbildot uz jautājumu, ko publiskotie dati devuši sabiedrībai?
Nupat 4ATA un tās aktīvists Neo publiski paziņojuši, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes. Neo raidījumam De facto skaidro, ka "ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina". Tā kā valsts iestādes esot paziņojušas, ka visi "caurumi" novērsti, Neo pārbaudīšot, kā iestādēm būs veicies. Arī sociālajā saziņas vietnē Twitter, kur Neo regulāri ievietoja algu sarakstus, viņš atstājis "pēdējo vārdu", proti, ierakstu: "Paldies tiem, kas atbalstīja Neo un 4ATA ideju. Ir noslēdzies mūsu darbības 1. posms. Noejam pagrīdē."
Vieni no pēdējiem algu sarakstiem, ko publiskoja Neo, bija visu ministriju dati, un atšķirībā no iepriekšējām reizēm tie pirmoreiz bija publiskoti ar atklātiem darbinieku vārdiem, sākot no ministriju tehniskajiem darbiniekiem, piemēram, apkopējiem un šoferiem, līdz visaugstāk atalgotajiem ierēdņiem ministriju galvgaļos. Kā ironiski norāda 4ATA: "Vai tā nav likteņa ironija? Neo, gluži kā Exigen savā laikā, aizmirsa ieslēgt mazu "slēdzīti", kas anonimizē datus..."
"Varbūt dati paši par sevi neko būtisku nav mainījuši sabiedrībā, tāpēc uzskatu, ka daudz būtiskāka ir šīs personas norāde – dati nav aizsargāti, valsts nav parūpējusies par datu, kas tai uzticēti, drošību," Neatkarīgajai saka sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Viņš cer, ka tas rosinās arī diskusiju par to, kas ir un kas nav publiskojams un kur ir robežas starp publisko un privāto. "Vai tiešām cilvēkiem jāuzzina, ka n-tās ministrijas apkopējai M. ir tāda alga un to tagad zina M. bērna klasesbiedri," spriež sociālo procesu vērotājs, "mēs vēlamies, lai triumfē taisnīgums, bet, vai šaujot pa dažām vārnām, nenošaujam visus zvirbuļus?" Ikkatra datu publiskošana uzkurināja negatīvismu, kas pašlaik sabiedrībā jau plūst pāri krūzītes malām – to īpaši labi varēja lasīt interneta komentāros.
K. Sedlenieks piekrīt, ka problēma ir valdības komunikācijas stils: "Es nedomāju, ka jāceļ ažiotāža, bet tomēr arī nedrīkst būt klusums. Ir jāpasaka: jā, šeit ir problēma – vienalga, vai par datu noplūdi kā tādu, vai par algu apmēriem –, un mēs rīkosimies." Diemžēl tas nenotika.