Cīrule: VID reformas ir sāktas pareizajā virzienā

Jau patlaban daudzas lietas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir guvušas pareizu ievirzi. Problēma varētu būt tajā, ka šīs lietas nevirzās uz priekšu pietiekami ātri un pietiekami efektīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunieceltā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa norādīja, ka virziens sāktajām reformām noteikti ir pareizs un līdz šim VID ir izdarījis ļoti daudz labu lietu, par kurām nav bijusi pietiekami laba publiskā komunikācija. "Arī tas būs viens no jaunā VID ģenerāldirektora pienākumiem - nodrošināt to, lai publiskajā telpā izskanētu informācija par visu to, kas VID ir labs, kas ir izdarīts, kādā veidā uzņēmumiem vai privātpersonām ir atvieglota dzīve. Par to ir jārunā regulāri," sacīja Cīrule.

Tāpat viņa minēja - ja reformu īstenošanā tiks iesaistīts maksimāli daudz VID darbinieku, tās būs daudz sekmīgākas. "Reformu paātrināšanai jāskatās uz VID darbiniekiem - vai viņiem ir pietiekami daudz informācijas, vai viņi ir pietiekami iesaistīti, vai katrā izmaiņu jomā ir nozīmēti atbildīgie. Noteikti nevajadzētu būt tā, ka VID ģenerāldirektors viens pats pieņem visus lēmumus un virza visas lietas. Ja izdosies šajās reformās iesaistīt maksimāli daudz VID darbinieku, tās noteikti būtu daudz sekmīgākas. Darbiniekiem jāsaprot, kādi rezultāti būs viņu ieguldījumam un kādi ieguvumi būs viņiem personīgi," sacīja Cīrule.

Taujāta, vai tas nozīmē, ka vispirms jaunajā amatā veiks VID iekšējās struktūras, darbinieku un viņu kompetenču auditu, Cīrule aicināja nelietot vārdu "audits", jo "tas ir smags vārds un tas vienmēr liek domāt par kādām iespējamām represijām".

"Noteikti tiks veikts darbs ar cilvēkiem, nepieciešama efektīvas iekšējās komunikācijas sistēmas radīšana, jo jābūt tā, lai katrs VID darbinieks, arī reģionos strādājošais, zinātu, kas notiek iestādē, kādi pasākumi ir plānoti. Centīšos maksimāli atbalstīt darbinieku iniciatīvu, jo tiem, kas VID ir nostrādājuši ilgus gadus, noteikti ir izpratne un domas par to, ko vajadzētu darīt un kā lietas izdarīt vēl labāk," skaidroja Cīrule.

Sākot pildīt amata pienākumus, Cīrule paredzējusi tikties ar visu svarīgāko VID struktūrvienību pārstāvjiem, ne tikai ar vadītājiem, bet arī ar pārējiem "atslēgas" cilvēkiem, lai viņus uzklausītu un saprastu viņu skatījumu par sāktajām reformām. "Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka viens no galvenajiem uzdevumiem patlaban ir VID darbības stratēģiskā plāna izstrāde turpmākajiem trim gadiem - no 2017.gada līdz 2019.gadam. Plāna izstrādē būs jābalstās uz to informāciju un priekšlikumiem, ko sniegs dienesta darbinieki. Bez stratēģiskā plāna ir jāveido arī konkrēts darbības plāns 2017.gadam," piebilda Cīrule.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 8.novembrī Cīruli apstiprināja VID ģenerāldirektora amatā. Viņa amata pienākumus sāks pildīt no 14.novembra.

Atbilstoši aģentūras LETA arhīvam Cīrule ir beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu uzņēmumu un organizācijas vadīšanā.

2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas kompānijas "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā viņa kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā Cīrule aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006.gadā sāka strādāt "Parekss apdrošināšanas kompānijā" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic", Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012.gada viņa bija "Gjensidige Baltic" Finanšu daļas vadītāja.

"Firmas.lv" dati liecina, ka Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju kompānijas AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.