Latvijas kritums globālajā konkurētspējas indeksā ir brīdinājums par neapdomātiem politiskiem lēmumiem, aģentūrai LETA pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādīja, ka jaunākajā indeksā uzsvērts, ka Latvijas uzņēmējdarbības lielākais konkurētspējas šķērslis ir nodokļi, lai gan iepriekšējos gados par lielāko šķērsli tika uzskatīta birokrātija.
"Strauji aug neapmierinātība ar nodokļu likmēm un nodokļu regulējumu kopumā. Tas ir skaidrojams ar valdības pēdējā brīža lēmumiem nodokļu politikas jomā un konkrētāk - ieviešot solidaritātes nodokli. Tāpēc tagad valdība iet pareizo ceļu, savlaicīgi piesakot plānotās izmaiņas nodokļu politikā un diskutējot par tām," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Savukārt runājot par pārējiem indikatoriem indeksā, finanšu ministre atzina, ka šajos indikatoros uzlabojumi notiek lēni, piemēram, veselības, izglītības u.c. jomās, tomēr nākamgad šīs problēmas tiks risinātas.
"Kopumā konkurētspējas indekss kalpo kā brīdinājums par neapdomātiem iepriekš pieņemtiem politiskiem lēmumiem, kuriem ir ietekme uz kopējo ekonomikas izaugsmi. Turklāt šo indeksu lasa potenciālie ārvalstu investori, kuri redz indeksa ciparus, bet nezina, kāpēc Latvijai katrā indikatorā ir konkrēts novērtējums. Katrā ziņā mums ir jāmācās no kļūdām," piebilda Reziniece-Ozola.
Jau ziņots, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 49.vietu pretstatā 44.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.
Lietuva šogad ir atzīta par 35.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par vienu pozīciju labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 30.konkurētspējīgākās valsts vietu 138 valstu vidū.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 41.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 42.vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 58.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 35., 36. un 43.vietu, bet Igaunija - 20., 28.un 33.vietu.
No pamatprasību kritērijiem Latvija makroekonomiskās vides novērtējumā šogad ieguvusi 24.vietu reitingā, veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā - 42.vietu, bet institūciju un infrastruktūras rādītājos attiecīgi 64.un 51.vietu.
Jaunākajā WEF pētījumā no efektivitātes pastiprināšanas jomām vislabākais sniegums Latvijai ir darba tirgus efektivitātē - 34.vieta pasaulē, kā arī 34.vietu Latvija ieņem tehnoloģiskās gatavības jomā, augstākās izglītības kvalitātes kritērijā mūsu valsts ieņem 39.vietu, preču tirgus efektivitātes rādītājā - 49.vietu, finanšu tirgus attīstības jomā - 52.vietu, bet tirgus izmēra rādītājā mūsu valsts ir 96.vietā pasaulē.
Savukārt uzņēmējdarbības izsmalcinātības un inovāciju rādītājā Latvija ieguvusi attiecīgi 58.un 64.augstāko novērtējumu pasaulē.
Pasaulē pirmās trīs konkurētspējīgākās valstis savu vietu indeksā saglabājušas arī šogad. Tās ir Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Japāna, Honkonga un Somija.