Skolu direktori vēlas diskusijas par grozījumiem Izglītības likumā

Asociācijā uzsvēra, ka IZM tai nav lūgusi atzinumu par sagatavotajiem grozījumiem likumā.

"Nepieņemams ir pats fakts, ka IZM sagatavo grozījumus likumā, anotācijā norādot, ka sociālie partneri, tostarp LIVA, piekrīt IZM viedoklim, kaut diskusiju un sarunu patiesībā nav bijis," norādīja LIVA.

Tāpēc LIVA uzskata, ka šī jautājuma izskatīšana jāatliek un, ievērojot demokrātiju, jānodrošina diskusijas par grozījumos ietvertajiem jautājumiem.

Kā ziņots, IZM iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. Minētās izmaiņas spēkā varētu stāties 2018.gada 1.jūlijā.

IZM uzsver, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

IZM skaidro, ka pamatizglītības apguvi bērns sāks sešu gadu vecumā tajā izglītības iestādē (pirmsskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām.

Ministrijas ieskatā vairāki argumenti par labu pamatizglītības sākšanai no sešu gadu vecuma saistāmi ar sabiedrībā pastāvošo uzskatu un problēmu, ka daudzviet vidējās izglītības iestādēs gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās patlaban organizētajam mācību procesam, radušās citas prioritātes. Tāpat jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas kaitē izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un mācībām vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība. 2015./2016.mācību gadā mācības vispārizglītojošajās dienas mācību programmās 12.klasē sāka 1111 (12%) 1996.gadā vai agrāk dzimušie izglītojamie, kuri vispārējās vidējās izglītības ieguvi pabeigs 20 gadu vecumā.

Par minēto ieceri izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) informēja jau 22.augusta LIZDA padomes sēdē. LIZDA toreiz skaidroja, ka par sešgadīgo bērnu sūtīšanu pirmajā klasē var runāt tikai pēc izmaiņām izglītības standartā.

LIZDA priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Ilze Priževoite aģentūrai LETA skaidroja, ka bērnu skolas gaitu sākšana no sešu gadu vecuma, ņemot vērā pašreizējo izglītības standartu un saturu, nav iespējama, jo bērni šajā vecumā pārsvarā vēl nav gatavi doties pirmajā klasē.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks aģentūrai LETA norādīja, ka mācību satura reforma ļaus bērniem vieglāk sākt mācības no sešu gadu vecuma.

Catlaks atzina, ka būs nepieciešams vairāk laika, lai mācītos individualizēti un padziļināti. Ir jautājums, vai sešgadīgi bērni var sākt mācības pie pašreizējā mācību satura. Taču, mainot saturu un veltot laiku, lai diagnosticētu cilvēku vajadzības un spējas šajā vecumā, to var darīt, viņš teica.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons aizrādīja, ka ir slikti, ka nepārdomāta iniciatīva par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma izskan publiski. Tā viņš izteicās telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes". Viņaprāt, tādējādi notiek sabiedrības tracināšana par tēmu, kas skar ļoti lielu sabiedrības daļu.

Tiesībsargs pauda, ka ir jāķeras klāt izglītības politikai un kvalitātei nopietni. Tas ir noteikts jau spēkā esošajos likumos - nodrošināt izglītību atbilstoši bērnu interesēm un spējām. Viņaprāt, nepieciešams stiprināt arī profesionālās izglītības lomu.