Plāno palielināt sodus par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem

Valdība rīt, 13.septembrī, skatīs Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas paredz palielināt sodus par autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes pārkāpumiem, liecina valdības sēdes darba kārtība.

SM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai motivētu transportlīdzekļu vadītājus un pārvadātājus aktīvāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu. Tā kā ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas 100% apmērā tiek novirzīti valsts autoceļiem, projekta mērķis ir autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumu palielināšana, kas panākama, palielinot sodus, lai būtu izdevīgāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu, nevis sodu.

Pašlaik par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu sods transportlīdzekļa vadītājam ir 120 eiro un par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu pilnā apmērā - 40 eiro, savukārt pārvadātājam sods nav paredzēts. Vienlaikus ar sodu ir jāsamaksā arī autoceļu lietošanas nodevas dienas likme, kas ir 8-11 eiro. Autoceļu lietošanas nodevas gada likmes pašlaik ir no 400 līdz 925 eiro atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, motora izmešu līmeņa un asu skaita.

Pēc SM paustā, pašreizējais sods ir nesamērīgi zems - ja salīdzina ar lielāko autoceļu lietošanas nodevas gada likmi, vairāk nekā septiņas reizes mazāks nekā autoceļu lietošanas nodevas gada likme. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem ir lielāks, piemēram, Lietuvā sods par autoceļu lietošanas nodevas nemaksāšanu var būt līdz 753 eiro, Slovēnijā - līdz 800 eiro, Bulgārijā - līdz 1500 eiro, bet Vācijā - līdz 20 000 eiro.

Valsts policija, veicot kontroles, ir konstatējusi, ka aptuveni 16% gadījumu autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kas ir būtisks pārkāpumu skaits. Turklāt ir konstatējams recidīvs, un daļa autovadītāju ir sodīti pat trīs un četras reizes. Kontroļu rezultāti parāda, ka nodevas apmaksu pārsvarā neveic vietējie pārvadātāji (aptuveni četras reizes biežāk nekā ārvalstu pārvadātāji). SM eksperti, veicot valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu pārbaudes visā Latvijas teritorijā, ir pārbaudījuši autoceļu lietošanas nodevas nomaksu uz valsts galvenajiem autoceļiem un konstatējuši, ka liela daļa autovadītāju, it sevišķi attālāk no Rīgas, nav samaksājuši autoceļu lietošanas nodevu. Ņemot vērā, ka sods ir nesamērīgi zems, ievērojama daļa autopārvadātāju nemaksā autoceļu lietošanas nodevu, jo viņiem ir izdevīgāk samaksāt sodu nekā vinjeti visam gadam. To pierāda arī tas, ka 2015.gadā ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas bija tikai 70% no prognozētajiem, šogad situācijas uzlabojums ir neliels.

SM norāda, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto, ar projektu tiek palielināta soda likme transportlīdzekļa vadītājam, turklāt papildus transportlīdzekļa vadītājam paredzēts piemērot sodu arī pārvadātājam. Sods vienlaicīgi tiks piemērots gan transportlīdzekļa vadītājam, gan pārvadātājam. Konkrētajā gadījumā piemērojamā soda apmēru Valsts policija izvērtēs, ņemot vērā to, vai pārkāpums ir pirmreizējs vai atkārtots, kā arī ņemot vērā nesamaksātās nodevas apmēru.

Maksimālā soda likme transportlīdzekļa vadītājam plānota 360 eiro, kas ir aptuveni 50% no vidējās autoceļu lietošanas nodevas gada likmes, savukārt pārvadātājam - 1000 eiro, kas ir par 75 eiro lielāka nekā maksimālā autoceļu lietošanas nodevas gada likme.

Ņemot vērā to, ka pēc sodu palielināšanas kravas transportlīdzekļu vadītāji un pārvadātāji vairs nebūs ieinteresēti riskēt un nemaksāt autoceļu lietošanas nodevu, SM lēš, ka ieņēmumi valsts budžetā no autoceļu lietošanas nodevas varētu palielināties par aptuveni trim miljoniem eiro, tomēr precīzi aprēķini par ieņēmumiem nav iespējami - tie ir atkarīgi no noteikto prasību ievērošanas.

Autoceļu lietošanas nodeva Latvijas teritorijā ir jāmaksā no 2014.gada 1.jūlija. Tā ir maksa par Latvijas galveno autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī izmantotu videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Samaksa jāveic, lai varētu braukt pa noteiktiem Latvijas galveno autoceļu posmiem (izņemot to šķērsošanu, tostarp apļveida krustojumos) ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.