Par VID nākamā priekšnieka meklēšanu un viņa algu, par to, kā Vienotība domā iekarot Rīgas domi, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu, Vienotības frakcijas priekšsēdētāja biedru Edvardu Smiltēnu.
- Pagājušajā pirmdienā bija svarīga koalīcijas padomes sēde, kur skatījāt budžeta un Valsts ieņēmumu dienesta problēmas. Ko darīsiet ar VID? Sākumā bija runas, ka priekšnieka alga būs 8100 eiro mēnesī, bet jūs vienojāties par 4030.
- Te jāsāk ar to laika posmu, kad VID priekšniece Ināra Pētersone aizgāja no amata. Grūti pateikt, vai viņa pati atkāpās, vai viņai palīdzēja. Tika izsludināts konkurss, kurā pieteicās pretendenti, kuriem, kā tika apgalvots, neatbilst kvalifikācija, lai ieņemtu amatu.
- Bet kvalificētie negribēja...
- Jā, arī tā tika runāts - ka, redzat, neviens negrib uz šo amatu iet. Un ka Inga Koļegova ir vienīgā no ierēdniecības, kas piekritusi turp iet. Izrādījās, ka tā nav, jo VID ģenerāldirektora vietas izpildītājai Dacei Pelēkajai nav pat piedāvāts kļūt par priekšnieci. Tas norāda uz to, ka varbūt atalgojums nav bijusi galvenā problēma, kāpēc tik samocīts bija VID priekšnieka izvēles process.
- Jūs esat ierosinājuši, ka jābūt jaunam konkursam. Alga arī tiks pacelta. Tad jau problēmu vairs nebūs?
- Jā, mēs esam panākuši, ka būs atklāts, caurspīdīgs, sabiedrībai saprotams konkurss. Finanšu ministre un premjers vēlas palielināt arī atalgojumu. Par to esam tādās kā dalītās sajūtās. Jo skaidrs, ka atalgojums nevar būt vienīgais, kādēļ cilvēki nebija pieteikušies. Ir bijusi neticība tai kopējai sajūtai, ka konkurss būs brīvs un atvērts. Vēl ir problēma ar to, ka, ja algu palielina tikai vienīgi VID, pamatotu jautājumu var uzdot arī citu ļoti svarīgu iestāžu vadītāji un darbinieki: «Kāpēc mūsu iestāde nostādīta neizdevīgā pozīcijā?» Tikpat labi robežsardze, kas cīnās ar nelikumīgiem robežas šķērsotājiem, var vaicāt: «Kāpēc mēs esam mazsvarīgāki?» Atalgojuma sistēma būtu jāskata kompleksi un saistībā ar to vienoto atalgojuma sistēmu, kas jau pastāv, un turklāt arī budžeta kontekstā. Tomēr, saprotot to, ka situācija VID ir pārvērtusies par tādu kā krīzi, mēs koalīcijas padomē piekritām, ka jautājums par VID vadītāja atalgojumu var tikt virzīts tālāk, un ierosinājām arī vairākas citas būtiskas lietas, ko vajadzētu ietvert, lai VID pārvaldība kļūtu moderna. Proti, ir tāds KPI (Key performance indicators) jeb atslēgas rezultatīvie rādītāji, kas būtu jānosaka kā tas, kas vadītājam jāsasniedz. Uz tā pamata būtu iespējams piedāvāt jaunajam vadītājam lielāku atalgojumu, kas būtu kā izaicinājums augstas raudzes profesionāļiem arī no privātā sektora nākt uz VID. Tie būtu precīzi noteikti rādītāji, kas jāsasniedz, lai saņemtu lielāku atalgojumu, bet, ja vadītājs tos nesasniedz, tad piemaksas nesaņem un līgums tiek lauzts. Manuprāt, šo principu valsts pārvaldē izdosies iedzīvināt. Tā būs laba pārvaldība. Pagaidām būsim tikuši galā ar VID, bet vēlāk gribēsim piedāvājumus no premjera, finanšu ministres un Valsts kancelejas, kā viņi vispār redz atalgojuma problēmas risinājumu valsts pārvaldē. Tas ir jādara, citādi drīz vien skatīsimies, kura būs nākamā iestāde, kurā priekšnieku izvēlēsies pēc kritērija, ka «šī bija vienīgā persona, kas piekrita nākt strādāt». Tas būtu bīstams signāls iedzīvotājiem, jo valsts pārvaldes iestādes ir tās, kuru darbība būtiski ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi.
- Runā, ka Igaunijā viņu Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ir pacelts vissvarīgākā valsts ierēdņa tornī un tāpēc neviens nebrīnās, ka viņam alga lielākā.
- Latvijā lielākās algas ir diviem Latvijas Bankas vadītājiem, pēc tam Valsts kontrolē un tikai pēc tam citiem. Mums tas kaut kā vēsturiski ir izveidojies, ka VID un arī citās ļoti svarīgās iestādēs nav ļoti liels atalgojums.
- Tur ir arī tāds paradokss, ka Latvijas Bankas funkcijas ir samazinājušās un kļuvušas mazas, taču algas salīdzināmas ar ASV Centrālās bankas darbinieku algām...
- Bet Latvijas Banka ir īpaša gan normatīvajos aktos, gan ar Satversmi nostiprināta - tai ir autonomas funkcijas. Līdzīgi ir arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Bet kopumā skaidrs, ka mums pastāv atalgojuma problēma.
Mēs pirmdien koalīcijas padomē apspriedām principu, kas varētu labi strādāt, - ja vadītājs spēj organizēt darbu tā, ka vienu darba apjomu veic mazāk cilvēku, tad algu fondu viņam neatņem, bet viņš to var izmantot, lai varētu finansēt atalgojuma paaugstinājumu iestādes atslēgas cilvēkiem, kuri ir svarīgi, lai iestāde var veikt kvalitatīvu darbu. Tas dotu iespēju paturēt darbā kompetentākos, lai viņus nepārpērk privātie uzņēmumi.
- Tas skan loģiski un pareizi, bet ir iestādē pieņemts darbā ļoti daudz cilvēku, jo ir liels darba apjoms dēļ jūsu Saeimā pieņemtajiem sarežģītajiem nodokļu likumiem. Pēc kāda laika daudzie darbinieki var izrādīties nevajadzīgi, kļūs par bezdarbniekiem un par sociālu problēmu...
- Latvijā nodokļu sistēma, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, ir relatīvi vienkārša un saprotama. Protams, VID ir uzlikts daudz funkciju, kas jāveic, un tas prasa daudz darba stundu un darbinieku skaitu. Bet, ja paskatāmies uz to pašu Igauniju, redzams, ka ir iespējams to paveikt ar mazāku darbinieku skaitu. Pie tā VID vadītājam būs jāstrādā - lai produktīvi un augstā kvalitātē paveiktu darbus, racionāli izmantojot cilvēkresursus.
- Kāpēc valstī minimālā alga būs 380? Kādā stadijā pašlaik ir diskusijas par minimālo algu?
- Kompromisa rezultātā ir panākts, ka būs minimālās algas paaugstinājums no 370 uz 380 eiro. Vienotība nav par to gandarīta, jo mēs piedāvājām pacelt līdz 407.
Protams, tas ir relatīvi, bet Igaunijā pašlaik jau diskutē par to, ka minimālo algu pacels līdz 470 eiro. Tur gan ir tāds faktors, ka produktivitātes rādītājos kaimiņvalsts ir mūs apsteigusi.
Minimālā alga ir viens no instrumentiem, kā mazināt gan ēnu ekonomiku, gan sociālo nevienlīdzību. Vienotība gan, kad bija mūsu premjers un finanšu ministrs, ir konsekventi gājusi uz to, ka minimālā alga ir jāceļ, un arī šogad budžeta kontekstā neliels ieguvums ir...
- Kad finanšu ministrs bija Jānis Reirs no Vienotības, viņš bija ļoti taupīgs un visādi uzmanīgs - minimālā alga tika pacelta par desmit eiro. Tagad, kad esat apmainījušies vietām un atbildība ir ZZS finanšu ministrei Danai ReiznieceiOzolai, jūs gribat, lai viņa bliež uzreiz 37 eiro kāpumu. Kur jūsu konsekvence?
- Bet tomēr Reira laikā minimālās algas ir tikušas visstraujāk celtas. Vienotības nostāja, neatkarīgi no tā, kas ir ministrs, ir bijusi par to, lai minimālā alga tiktu celta.
- Vai nevar sanākt tā, ka jūsu līderis Andris Piebalgs kādā brīdī paziņo, ka grib amatu pamest. Un vai jūs tad būtu gatavs iet viņa vietā? Kongresā jūs bijāt viņa galvenais konkurents uz Vienotības priekšsēdētāja amatu.
- Nākamajā rītā pēc kongresa apsveicu Piebalga kungu ar uzvaru. Sarunā noskaidrojām, ka mūsu redzējums par partijas kopējām vērtībām sakrīt. Viņš man piedāvāja strādāt savā komandā, un es piekritu. Pašlaik, kopš nomainījusies partijas vadība, mēs esam izveidojuši būtiski savādāku partijas iekšējās koordinācijas un darba modeli. Ir precīzi sadalīti pienākumi. Vasarā šis modelis ir pārbaudīts, un redzams, ka tas labi strādā. Septembrī sāksies jauna politiskā sezona, un mēs esam tai gatavi jaunā kapacitātē, ar citu jaudu.
Par Piebalga kunga iespējamu amata pamešanu ir tikai spekulācijas. Pašlaik nav ne uz to pusi, jo viņš strādā ar pilnu jaudu.
- Bet Piebalgs pats sev uzlika latiņu - celt partijas reitingu... Reitings neceļas.
- Es uzskatu, ka reitingam nav jābūt pašmērķim, jo īstais rezultāts ir vēlēšanu rezultāts.
Galvenais, ka esam tikuši pāri tai drūmākajai fāzei Vienotības vēsturē, kad klīda apkārt neskaitāmas baumas par šķelšanos partijā. Tas ir iedragājis partiju kā vēl nekad. Tam esam tikuši pāri. Es personīgi esmu atguvis prieku strādāt partijā - to lielisko sajūtu, ka varu atnākt mājās un sievai pastāstīt, ka, lūk, šodien kaut ko esmu paveicis.
Mēs cits citam uzticamies, un agri vai vēlu komandas darbam būs augļi.
- No vēstures gan zinām, ka vairākas varenas partijas ir gājušas bojā iekšēju kašķu dēļ. Tad jūs gribat būt tas pirmais romantiskais stāsts, ka partija, kas ir bijusi gandrīz vai beigta, tomēr izkļūst no bedres?
- Jā, mēs gribam pārtraukt ne tikai šo bēdīgo tradīciju, bet arī pierādīt praksē, ka nav pamata mītam par Latvijas partiju uzplaukuma un sabrukuma ciklisko raksturu.
- Rodas iespaids, ka valdība ar vienu roku dod, ar otru ņem. Nodokļi it kā netiek celti, tomēr pa sētas durvīm tajos ieviešas paaugstinājumi. Tostarp jūsu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam būs ļoti daudz vēl kas jāpaskaidro. Piemēram, par elektrības iepirkuma obligāto komponenti (OIK). Ir, piemēram, bažas, ka tās dēļ lielāki izdevumi būs birojiem un vēl kaut kam.
- Ne viss, ko jūs sacījāt, ir precīzi tā, taču Arvilam Ašeradenam tik tiešām pašlaik ir ļoti daudz darba. Stājoties amatā, viņam bija reāla kadru problēma, jo daudzi cilvēki bija aizgājuši projām. Viņam uz galda ir ļoti smagi jautājumi, tostarp arī elektrības cenas. Pašlaik ir tāda situācija, ka Latvijā rūpniecības uzņēmumiem par elektroenerģiju jāmaksā daudz augstāka cena nekā, piemēram, Vācijā. Ja šo problēmu nerisināsim, var nonākt pie tā, ka būs uzņēmumi, kas ies projām.
- Nu Liepājas metalurgam elektrības cena ir bijusi viens no iemesliem, kāpēc tas ir sabrucis.
- Tur gan bija arī citi iemesli...
- Bet viens no iemesliem bija elektrība...
- Bija. Bet mums ir vairāki Latvijas ekonomikai ļoti svarīgi uzņēmumi, kas vēl strādā un kam elektroenerģijas izmaksas ir ļoti lielas. Tas nozīmē, ka Latvija tādā veidā zaudē konkurētspēju. To vajag strauji risināt, un mēs to risināsim.
Pašlaik jau ir radīti projekti par inovāciju veicināšanu. Vēl ir sagatavots plāns, kā mainīt pašreizējo mikrouzņēmumu modeli. Pie visiem šiem jautājumiem Ekonomikas ministrija jau laikus strādā.
- Vienotība ir nākusi klajā ar domu, ka jāveido jauks, skaists saraksts uz vēlēšanām Rīgā, kurā piedalītos visas pašreizējās valdību veidojošās koalīcijas partijas. Vai kas tāds maz iespējams?
- Ja ir tiešām nopietns nodoms startēt Rīgā un piedāvāt būtiski labāku galvaspilsētas pārvaldi, tad ir nepieciešams, lai Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība iegūst vairākumu. Kā rādīja iepriekšējās vēlēšanas, tad, katrai partijai ejot atsevišķi, turklāt ZZS sadaloties divos sarakstos, vēlētāju balsis tika «sadedzinātas» un atdāvinātas Nilam Ušakovam (Saskaņa) un Andrim Amerikam (GKR). Ja ir nopietni nodomi labi pārvaldīt Rīgu, valdošās koalīcijas partijām jāveido kopējs saraksts, atmetot personīgās ambīcijas.
- Politikā gan mēdz būt cita matemātika - ir bijuši gadījumi, kad vairākas partijas sametas kopā, bet to reitingi nevis sasummējas un kļūst par rezultātu, bet kopējais saraksts iegūst nožēlojami maz balsu - kādu 1% vai 2%. Vai tā nevar sanākt arī tagad?
- 1% gan ir statistiskās kļūdas ietvaros. Tās tad nebija nopietnas partijas, un to rezultāts nav nopietns. Bet pašlaik ir cita situācija - mums ir vairākums valdībā, mēs veidojam valsts politiku, bet tikmēr Rīgā taisa citu politiku.
- Kas tur slikts? Vieni valda Saeimā, citi Rīgā - nav varas monopola, ir konkurence.
- Lai valstij būtu lielāka izaugsme, Rīgas faktors ir ļoti liels - tur dzīvo puse iedzīvotāju. No Rīgas ļoti lielā mērā atkarīgs, kā notiek valsts izaugsme, kā tiek piesaistītas investīcijas, kā tiek būvēta infrastruktūra utt. Rīgas ietekme ir milzīga. Vajadzētu izveidot saskaņotu, kopēju politiku gan Rīgā, gan valstī kopumā, taču pastāv nemitīga pretstāve, nemitīgs konflikts.
Mēs ieviešam skolotāju atalgojuma reformu - nauda reāli nāk klāt, tie kopumā ir miljoni, katra pašvaldība vairāk vai mazāk iegūst -, taču Rīgā tas momentā kļūst par tēmu, lai vērstos pret valdību. Lai gan pašvaldībai būtu jārisina savas iekšējās problēmas.
- Sācies jaunais mācību gads, bet var saprast, ka skolotāji joprojām nezina, kādas viņiem būs algas.
- Tur vislielāko problēmu rada Rīgas koalīcija, jo viņi jau sen ir iecirtušies pret algu reformu kā tādu. Tas, protams, palīdz viņiem nomaskēt tos skandālus, kas pašlaik ceļas no Krišjāņa Barona un citu ielu remontiem, no tā haosa, kāds valdījis visu vasaru. Var runāt par Izglītības ministrijas atbildību, taču pašvaldība ir tā, kas pieņem lēmumus par tās vai citas skolas likteni, tajā skaitā arī par to naudu, ko pašvaldība saņem dotācijā no valsts budžeta. Te nepieciešams, lai atbildība netiktu novelta uz ministrijas pleciem, bet pašiem pie sevis mājās jāsakārto skolas. Daudzās citās pašvaldībās jau ir pieņemti lēmumi par to, kāda būs atalgojuma sistēma skolās un bērnudārzos, bet Rīgā tas nav izdarīts.
- Vai Vienotība atkal liks pretī Ušakovam Sarmīti Ēlerti, Olafu Pulku? Vai pats kandidēsiet pašvaldību vēlēšanās? Varbūt jums jāiet par mēra kandidātu?
- Par sarakstiem un kandidātiem visas diskusijas vēl priekšā. Par sevi varu teikt, ka es sekoju līdzi tam, kas notiek Rīgā, bet par kandidēšanu uz domi neesmu domājis, jo ar pilnu atdevi strādāju tajā vietā, kur esmu pašlaik - Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedra amatā.
- Vai nav tā, ka Rīgas pašvaldības un valdības koalīcijas pretstāve ir visai bīstama? Tā norāda uz etnisko plaisu.
- Tur jau tā lieta, ka Saskaņa etnisko faktoru izmanto, lai piesegtu savas neizdarības un korupcijas skandālus. Cilvēkiem tiek iestāstīts, ka viņiem jābalso par Saskaņu tāpēc, ka viņi ir par krieviem. Tas ir pilnīgi ačgārns princips.