Sabiedrības pārstāvji valsts pārvaldē vēlas redzēt profesionālus, motivētus un uz rezultātu orientētus nodarbinātos, liecina Valsts kancelejā iesniegtie viedokļi vidusposma izvērtējumam par valsts pārvaldes politikas pilnveidošanu.
Kopumā vidusposma izvērtējumam "Valsts pārvaldes politika: pašreizējā situācija un nākotnes izaicinājumi" ir saņemti 17 viedokļi, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Linda Jākobsone. No iesniegtajiem viedokļiem astoņus iesūtījušas nevalstiskās organizācijas, tostarp septiņas organizācijas iesniegušas vienotu viedokli. Vēl septiņi viedokļi saņemti no privātpersonām un divi - no valsts pārvaldes institūcijām.
Pārsvarā visos viedokļos norādīts, ka profesionāls, motivēts un uz rezultātu orientēts valsts pārvaldē nodarbinātais ir būtiskākais resurss efektīvai un produktīvai valsts pārvaldei.
Ir izteikts priekšlikums pilnveidot atalgojuma un motivācijas sistēmu, kas valsts pārvaldi padarītu par pievilcīgu darba devēju. Sabiedrība uzskata, ka valsts pārvaldē ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums, kā arī samērīgā apmērā jāatjauno motivējoši pasākumi, savukārt, no otras puses, tiek rosināts darba samaksu sasaistīt ar sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem. Tāpat ir saņemts ierosinājums izveidot vienotu valsts civildienestu, vienādas tiesības un pienākumus nosakot gan ierēdņiem, gan valsts pārvaldes darbiniekiem.
Priekšlikumos izteikts aicinājums valsts pārvaldē nodarbinātajiem atbrīvoties no bailēm kļūdīties un eksperimentēt, jo citādi nav iespējama būtiska politiku attīstība un inovāciju ieviešana valsts pārvaldē.
Tāpat priekšlikumi bijuši par efektīvu un kvalitatīvu publisko pakalpojumu nodrošināšanu, proti valsts pārvaldei ir jāturpina uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāte un jāpilnveido institūciju iekšējie procesi. Tāpat ir norādīts, ka jāturpina darbs pie pakalpojumu elektronizēšanas, jau esošo e-pakalpojumu pilnveides, lai tie būtu lietotājam draudzīgi un ērtāki nekā apkalpošana klātienē.
Saistībā ar sabiedrības līdzdalības iespējām ir rosināts mazināt formālo līdzdalību un plašāk izmantot elektroniskās iespējas, sociālos tīklus. Viedokļu sniedzēji uzsvēruši, ka valsts pārvaldes komunikācijā vairāk jāorientējas uz digitāliem risinājumiem un mūsdienu komunikācijas instrumentu izmantošanu.
Jākobsone skaidroja, ka saņemtie priekšlikumi tiks izmantoti, sagatavojot Valsts pārvaldes reformu plānu 2017.-2020.gadam. Plānots, ka šomēnes valsts pārvaldes reformu ceļa karte diskusiju dokumenta veidā tiks nodota sabiedrības, valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora izvērtējumam, lai vienotos par konkrētiem reformu virzieniem.
Pēc atkārtotas konsultēšanās ar visām iesaistītajām pusēm Valsts kanceleja sagatavos konkrētu plānu, par kura apstiprināšanu lems Ministru kabinets.
Jau ziņots, ka Valsts kanceleja sākusi valsts pārvaldē īstenotās cilvēkresursu politikas pārskatīšanu un aicina interesentus izteikties par reformu plāna vidusposma novērtējumu.
Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes tika apstiprinātas 2014.gada 30.decembrī, taču dokumentā noteiktie publiskās pārvaldes efektivitātes un likumdošanas kvalitātes rādītāji sasniegti ātrāk, nekā plānots, uzsver Valsts kanceleja. Tāpat arī jau ir izpildīti noteiktie rīcības virzieni, tāpēc Valsts kanceleja uzskata, ka ir pienācis laiks izvirzīt jaunus mērķus.
Lai gan valsts pārvaldi ietekmē pieaugošā prasība pēc augstas kvalitātes pakalpojumiem, valsts pārvaldei ir jākļūst kompaktākai un atbilstoši demogrāfiskajām izmaiņām ir jāpielāgojas ierobežotajiem pieejamiem resursiem pakalpojumu sniegšanā. Valsts kanceleja uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā valstī bija vērojams straujš darbaspējas sarukums, turklāt nākotnē ir prognozējama strauja sabiedrības novecošanās.