Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka ir vērts apsvērt ieceri, ka par ieguldījumu maksātnespējas jomas noziegumu atklāšanā kreditoriem būtu tiesības izmaksāt prēmijas, šodien Saeimas parlamentārās pretkorupcijas izmeklēšanas komisijā atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota.
Lai arī Šļakota nav tik ļoti optimistisks par maksātnespējas nozares sakārtošanu kā Tieslietu ministrija, viņš kā lielu sasniegumu novērtēja vienošanos par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projektu.
Viņš gan uzsvēra, ka lielu uzmanību likumpārkāpumu gadījumos būtu nepieciešams pievērst nesodāmības izskaušanai. Šļakota atgādināja par kādu lietu, kur, iespējams, iesaistīts viens no maksātnespējas administratoriem un tiesnešiem. Sākotnēji šajā lietā izmeklēšana ilgusi divus gadus, kas tomēr beigusies bez rezultāta, jo lietā nav atklāts nozieguma sastāvs. Tagad gan izmeklēšana ir atsākta.
"Tas nevieš uzticību. Lietās, kur parādās summas virs miljona, tiek pielietotas dažādas mahinācijas un dokumentu viltošana," uzsvēra Šļakota.
Konfederācija uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu gan tiem darbiniekiem, kas strādā Maksātnespējas administrācijā, gan tiem, kas strādā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP).
"Mēs piedāvājam, ka kreditori varētu maksāt par šo procesu vairāk, bet tādā gadījumā daļa no šīs naudas - no administratora atlīdzības - aizietu uzraudzības iestādei - Maksātnespējas administrācijai. Kreditori jau tagad finansē šo maksātnespējas procesu, tāpēc mēs esam gatavi vēl vairāk finansēt, lai ir kaut kāda kārtība, bet neesam gatavi finansēt ENAP. Tāpēc būtu vērts padomāt, ka par atklātiem noziegumiem kreditoriem būtu tiesības izmaksāt prēmijas vai pabalstu. Ja valsts nespēj rīkoties, tad jāuzņemas uzņēmējiem," uzsvēra Šļakota.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) un vairākas uzņēmēju nevalstiskās organizācijas 11.augustā vienojās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā, uzsverot nepieciešamību stiprināt Maksātnespējas administrācijas (MNA) kapacitāti un iespējamu maksātnespējas procesa administratoru loka paplašināšanu.
Pagājušā nedēļā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pie sevis aicināja uzņēmēju organizācijas, lai vienotos par galvenajiem principiem un turpmāk veicamajiem uzdevumiem, lai realizētu maksātnespējas procesa reformu, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un investoru uzticēšanos maksātnespējas procesiem Latvijā.
Maksātnespējas reformas galvenie principi, par ko puses vienojās, ir valsts uzraudzības pastiprināšana, MNA pārņemot maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju, nepieciešamība palielināt administrācijas kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvu un motivētu kontroles sistēmu. Spēkā stāšanās termiņš šīm izmaiņām būtu nākamā gada 1.janvāris.
Tāpat puses vienojās par maksātnespējas procesa administratoru loka paplašināšanu ar citu reglamentētu profesiju pārstāvjiem - advokāti, revidenti un tiesu izpildītāji -, kurus var izvēlēties kreditori. Puses arī uzskata par nepieciešamu tiesas lomas palielināšanu, apvienojot visus ar maksātnespēju saistītos jautājumus, palielinot tiesas kontroli pār maksātnespējas procesu un nodrošinot kreditoru prasījumu strīdu izlemšanu maksātnespējas lietas gaitā, iespējami ātri panākot leģitīma kreditoru kopuma apstiprināšanu.
Turklāt tika panākta vienošanās jautājumā par atzīto kreditoru tiesību palielināšanu maksātnespējas procesā, dodot viņiem iespējas lemt par atbilstošāko maksātnespējas administratoru konkrētajam procesam, procesa finansēšanu un citām procesā veicamajām darbībām. Tāpat nepieciešams palielināt kreditoru lomu parādnieka maksātspējas atjaunošanai.
Regulējums izstrādājams 2017.gada laikā, lai stātos spēkā 2018.gada sākumā, norādīja TM.
LETA arī ziņoja, ka Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projektu 2016.-2020.gadam, kurā liela uzmanība pievērsta tieši MNA lomas un kapacitātes stiprināšanai.