Koļegovas amatpersonas deklarācijā sniegto informāciju VID var pārbaudīt mēnesi

Bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijā sniegto informāciju VID var pārbaudīt mēnesi, aģentūru LETA informēja ieņēmumu dienestā.

VID šā gada 9.augustā sāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret Koļegovu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā uzliek naudas sodu līdz 350 eiro.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts protokols par administratīvo pārkāpumu un citi lietas materiāli. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, VID var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām.

Tāpat VID norāda, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var sākt viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas sākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Pagājušajā nedēļā partija "Vienotība" lūdza lēmumu par Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā atlikt par nedēļu un lūgt pagājušās nedēļas laikā VID steidzamības kārtā veikt tematisko pārbaudi, noskaidrojot likumisko pamatu un kārtību, tostarp nodokļu nomaksas pierādījumus, kādā Koļegova ir saņēmusi amatpersonas deklarācijā norādītās dividendes no SIA "Pallogs".

VID atzīst, ka jebkurus uzraudzības un kontroles pasākumus nodokļu un muitas jomā VID veic, balstoties uz rūpīgi izstrādātām riska analīzes sistēmām un kvalificētu darbinieku profesionālo pieredzi un zināšanām. "Tādējādi ir pilnīgi nepieņemami un nepamatoti jebkādi apgalvojumi par iespējamo politisko ietekmi uz iestādes rīcību vai lēmumiem," uzsver iestādē.

Tāpat VID uzsvēra, ka tiesību aktu normas neparedz VID pienākumu pēc juridiskās vai fiziskās personas pieprasījuma veikt nodokļu maksātājiem nodokļu administrēšanas pasākumus, tostarp tematisko pārbaudi.

Vienlaikus ieņēmumu dienestā informēja, ka jebkura VID saņemtā informācija tiek izvērtēta kopsakarībā ar jau uzkrāto informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju saistībā ar iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem un VID atbilstoši resursiem veic nepieciešamos nodokļu administrēšanas pasākumus. Arī šajā Koļegovas un "Pallogs" gadījumā saņemtā informācija daļā par nodokļu likumu pārkāpumiem, kuri, iespējams, ir pieļauti minētā nodokļu maksātāja darbībā, tiks izvērtēta kopsakarā ar visu VID rīcībā jau esošo, kā arī publiski pieejamo informāciju par minēto uzņēmumu un ņemta vērā, plānojot nodokļu administrēšanas darbu.

Iestādē uzsvēra, ka VID ierēdnim un darbiniekam aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, VID nav tiesīgs izpaust dienesta pieņemtos lēmumus attiecībā uz konkrētu nodokļu maksātāju, tostarp lēmumus par tam veiktajiem vai plānotajiem nodokļu kontroles pasākumiem un to iemesliem.

Kā ziņots, lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendēs no sev daļēji piederošās koka palešu ražotājas SIA "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.

"Firmas.lv" pieejamie "Palloga" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu. Vienlaikus uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka vadības priekšlikums ir 2015.gada peļņu nesadalīt, bet sadalīt iepriekšējo gadu peļņu.

Dalībnieku sapulču protokolus, saskaņā ar kuriem nolemts peļņu nesadalīt, parakstījis uzņēmuma 50% kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona - viņas brālis un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns. Vadības ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde - Zudāns, Švirksts un valdes loceklis Aivars Erels.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Palloga" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

"Palloga" peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Koļegova, dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, tikušas sadalītas turpmākajos gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk, līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai, sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs.

Tāpat viņa norādīja, ka dividenžu izmaksu regulē Komerclikums un uzņēmumā tas noticis, stingri vadoties pēc šīm prasībām, proti, lēmumu ir pieņēmuši dalībnieki.

LETA jau ziņoja, ka uzmanību uz neskaidrību dividenžu izmaksās vērsa partija "Vienotība".

"Vienotības" iebildumu dēļ valdība pagājušajā nedēļā uz nedēļu atlika Valsts vides dienesta vadītājas Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā.