Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2017.gadam kopā veido 803,4 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
JPI pieprasījumi 2018.gadam veido 926,3 miljonus eiro, bet 2019.gadam - 1,22 miljardus eiro.
FM atzīst, ka ministrijas un neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2017.gadam 747,3 miljoni eiro, 2018.gadam - 860,9 miljoni eiro un 2019.gadam - 1,13 miljardi eiro un pieprasījumus pārējām JPI - administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem par kopējo summu 2017.gadam 56,1 miljoni eiro, 2018.gadam - 65,4 miljoni eiro un 2019.gadam - 84,3 miljoni eiro.
Atbilstoši valdībā iepriekš nolemtajam FM un Pārresoru koordinācijas centrs šogad vērtēja līdz piecām augstākajām prioritātēm no ministriju iesniegtajām JPI un citu prioritāro pasākumu saraksta. Kopumā tika izvērtēti 73 pieprasījumi. Papildu finansējuma pieprasījumi galvenokārt paredzēti "Nacionālā attīstības plāna 2020" īstenošanai.
Ministri arī vienojās, ka nozaru ministrijas izvērtēs iespēju JPI īstenošanai izmantot izdevumu pārskatīšanas rezultātā identificētos iekšējos resursus, informējot par to FM. Savukārt FM vēl organizēs diskusijas par atbalstāmajām neatliekamajām jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegs priekšlikumus izskatīšanai valdībā.
Tāpat valdība atbalstījusi priekšlikumu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtības noteikšanai. Tas paredz, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais īpašums, kā arī to, ka 50% no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem ir piešķirami ministrijai vai citai centrālai valsts iestādei, kuras valdījumā bija attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Šie līdzekļi primāri būtu izlietojami kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu un iestādes amatpersonu motivēšanai par ieguldījumu iestādes kompetencē esošo valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanā.
Valdība arī vienojusies precizēt finansējumu aizsardzībai atbilstoši iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozēm.
Valdība jau šā gada 31.maijā uzklausīja FM ziņojumu, kurā bija teikts, ka 2017.gadā valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro.
Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos tika rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljonu eiro apmērā 2018.gadam.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildus tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas.
FM informēja, ka valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir viens no veidiem, kā nodrošināt publiskā finansējuma un politikas plānošanas stratēģisko prioritāšu sasaisti. Izdevumu pārskatīšanas pamatmērķis ir regulāri un sistemātiski novērtēt finansējuma izlietojuma lietderīgumu, kā arī veicināt iecerēto rezultātu efektīvu sasniegšanu.
Budžeta izdevumu pārskatīšanas darba grupā strādāja FM, Latvijas Bankas, Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas pārstāvji, kā arī neatkarīgie eksperti. Atsevišķa darba grupa tika izveidota veselības nozares izdevumu pārskatīšanai. Kopumā ar nozaru ministrijām tika organizētas 19 tikšanās.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā rastos līdzekļus nozaru ministrijas varēs izmantot jauno politikas iniciatīvu finansēšanai. Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs pastāvīgs process un arī nākamajos gados šajā jomā būs jāveic daudz darba, atzīst FM.