FM rosina mainīt jauno politisko iniciatīvu apzīmējumu
Finanšu ministrija (FM) rosina atteikties no termina "jaunās politikas iniciatīvas", to aizstājot ar jaunu terminu - "prioritārie pasākumi".
FM izskatīšanai valdībā iesniegusi grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam".
Patlaban ministriju finansējuma pieprasījumi prioritāro pasākumu īstenošanai tiek iedalīti nosacītās kategorijās - jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem; administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi; citi prioritārie pasākumi; neatliekamie pasākumi, - kas ne vienmēr raksturo pasākuma būtību. Turklāt, tiek pieteikti un atbalstīti pasākumi, kas ir ārpus jauno politikas iniciatīvu procesa, t.i. daļai pasākumu to izskatīšana nav atrunāta normatīvajos aktos.
FM skaidroja, ka, pamatojoties uz līdzšinējo valsts budžeta attīstības daļas veidošanas praksi, tika veikta analīze par jauno politikas iniciatīvu un citu atbalstāmo pasākumu iesniegšanas un vērtēšanas procesu un tika saskatītas iespējas šo procesu pilnveidot, izveidojot vienotu konceptu - prioritārie pasākumi.
Līdz ar to ar terminu "prioritārie pasākumi" turpmāk būs saprotamas arī attiecīgi jaunās politikas iniciatīvas, neatliekamie pasākumi, citi pasākumi, kas atbalstīti iepriekšējos gados saskaņā ar Ministru kabineta pieņemtiem lēmumiem.
Ar grozījumiem noteikumos FM iecerējusi ieviest vienotu veidlapu visiem prioritārajiem pasākumiem, atsakoties no pārmērīgi detalizētās informācijas uz prioritāro pasākumu iesniegšanas brīdi FM, piemēram, turpmāk netiks prasīts detalizēts izdevumu aprēķins par visiem sākotnēji iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, koncentrējoties vairāk uz pasākuma mērķi un būtību.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets (MK) šā gada 23.martā ārkārtas sēdē atbalstīja rīkojuma projektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2018.gadam sagatavošanas grafiku.
Saskaņā ar minēto grafiku līdz šā gada 1.jūnijam ministrijām jāiesniedz Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumi par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
Grafiks arī paredz, ka šā gada jūnijā valdība izskatīs ar valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm saistītos likumprojektus. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda cerību, ka Saeima ar nodokļu politiku saistītos likumprojektus pieņems šā gada septembrī.
FM iepriekš aģentūru LETA informēja, ka, lai nodrošinātu efektīvāku un caurspīdīgāku valsts budžeta vadību, gatavojot nākamā gada budžetu, detalizēti tiks pārskatīti iepriekšējo gadu nozaru ministriju izdevumi.
Izdevumu pārskatīšanas laikā notiks valsts pārvaldē strādājošo amatu vietu skaita un dinamikas analīze un ilgstoši vakanto amata vietu revidēšana, valsts budžeta finansēto funkciju ekonomiskāka un racionālāka īstenošana, tajā skaitā centralizācija. Tāpat tiks realizēta "nulles budžeta" principa ieviešana atsevišķu pilotprojektu veidā, pieaicinot Latvijas Bankas ekspertus.
Pārskatot nozaru ministriju budžetus, uzmanība tiks pievērsta valsts iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī citiem pašu ieņēmumiem, tiks revidēti administratīvie izdevumi, līdzšinēji piešķirtais finansējums jaunajām politikas iniciatīvām, neatliekamajiem pasākumiem un citiem prioritārajiem pasākumiem.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar FM sāks visaptverošu optimizācijas priekšlikumu izstrādi valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
Saeimā abus likumprojektus paredzēts iesniegt šā gada 13.oktobrī. Lai ievērotu noteiktos termiņus, nepieciešams savlaicīgi uzsākt darbu pie abu likumprojektu sagatavošanas, nodrošinot vispusīgu analīzi un diskusijas, pirms galīgo lēmumu pieņemšanas, uzsver FM pārstāvji.