Secinājumus par LU polārpētnieku atklājumiem Grenlandē varēs veikt tikai pēc vairākiem mēnešiem

Secinājumus par Latvijas Universitātes (LU) polārpētnieku atklājumiem ekspedīcijā Rasela ledājā Grenlandē varēs veikt vien pēc vairākiem mēnešiem, atgriežoties Latvijā, norādīja ekspedīcijas dalībnieks LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pētnieks Jānis Karušs.

Kopumā Karušs ekspedīciju vērtē kā ļoti veiksmīgu, jo pilnībā izpildīti visi tai izvirzītie uzdevumi. Tagad vairākus mēnešus tiks pētīti ledājā iegūtie paraugi.

"Mēs Grenlandē paveicām visu, ko bijām plānojuši izdarīt," pārliecināts Karušs, piebilstot, ka tika izdarīts pat vairāk, nekā bijis plānots. "Veicām ģeofizikālos mērījumus uz ledāja, tostarp zemledāja topogrāfiskos mērījumus. Ievācām paraugus no virsledāju un pieledāju ezeriem, arī augsnes un nogulumu paraugus no pieledāju teritorijas," stāstīja Karušs.

Viņš gan norādīja, ka patlaban vēl esot grūti spriest, kas būs visbūtiskākais ekspedīcijas atklājums, kā arī, "vai briest kāds ģeogrāfiskais atklājums". "Paies vairāki mēneši, kamēr pētnieki tiks skaidrībā ar pilnīgi visu, kas ir izdarīts," viņš skaidroja.

Spilgtākie ekspedīcijas dalībnieku iespaidi saistās ar ledāju kā vietu, kas ir tālu projām no civilizācijas. Uz ledāja bijis daudz savvaļas dzīvnieku - ziemeļbrieži, lapsas, zaķi -, kas nebaidās no cilvēkiem. Savukārt bīstamo balto leduslāci, ko vēl pirms ekspedīcijas pētnieki vēlējušies nesastapt, zinātnieki tuvplānā nav redzējuši, lai gan "arī ziemeļbrieži izskatījušies gana draudīgi", piebilda Karušs.

LU jaunie zinātnieki Rasela ledājā Grenlandē aktīvi strādāja 16 stundas diennaktī. Tur esošā polārā diena tika izmantota pilnībā.

Turpmākais šo LU zinātnieku galvenais mērķis ir nākamā vai aiznākamā gada janvārī-februārī doties uz Antarktīdu, kur viņi vēlētos pētīt mazās salas pie Antarktīdas pussalas, kurām līdz šim nav bijusi pievērsta liela uzmanība.

Veikto pētījumu rezultāti veicinās Latvijas zinātnieku līdzdarbošanos starptautiska līmeņa Arktikas reģiona problēmu risināšanā, kas saistās ar pastiprināto ledāju kušanu, un sekmēs arī zinātnieku izpratni par agrāko apledojumu radīto reljefa formu veidošanos Grenlandē, kā arī nogulumu un derīgo izrakteņu izplatības likumsakarībām Latvijā. Zinātnieki apņēmušies turpināt iesāktos ledāju pētījumus, regulāri īstenojot ekspedīcijas uz polārajiem reģioniem.