Laikā, kad sociālajā budžetā veidojās ievērojams līdzekļu pārpalikums, valsts pamatbudžets pat „treknajos gados” ir bijis ar deficītu un visu laiku ir lāpīts ar sociālā budžeta uzkrājumu, nra.lv norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.
Labklājības ministrs pauž neizpratni par finanšu ministra izteikumiem par lielo tēriņu pieaugumu sociālajā budžetā, kas it kā kļuvis par lielāko slogu valsts pamatbudžetam. Jau kopš 1991. gada sociālā budžeta izdevumi tiek finansēti no sociālajām iemaksām, ko veic pats cilvēks un tā darba devējs. Tomēr par sociālās apdrošināšanas sistēmu kā pašfinansējošu var runāt tikai, sākot ar 1996. gadu, kad uzsākta visaptveroša sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma. Reformas rezultātā sociālā budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti atsevišķi no valsts pamatbudžeta.
To, ka sociālās apdrošināšanas sistēma visus šos gadus ir spējusi pati sevi atražot, pierāda fakts, ka 2009. gada sākumā līdzekļu uzkrājums sociālajā budžetā bija 951 miljoni latu apmērā (ieskaitot visus atdotos parādus un nomaksātos kredītprocentus valsts pamatbudžetam, kas bija radušies Krievijas krīzes ietekmē 90. gadu beigās).
U. Augulis norāda, ka savukārt valsts pamatbudžets pat „treknajos gados” ir bijis ar deficītu, -4% no iekšzemes kopprodukta 2008. gadā, un visu laiku tika „lāpīts” ar sociālā budžeta pārpalikumu.
Ekonomiskā krīze ir radījusi būtiskus ierobežojumus sociālā budžeta finansēšanas iespējām. Tā rezultātā šogad budžets pirmo reizi kopš 2002. gada ir apstiprināts ar deficītu. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem speciālais budžets ir apstiprināts ar 206 miljonu latu deficītu, un tas tiek finansēts no iepriekšējo gadu līdzekļu uzkrājuma (augusta beigās līdzekļu uzkrājums bija sarucis līdz 845 miljoniem latu). Taču pēc Valsts kases operatīvās informācijas datiem septembra sākumā speciālajam budžetam ir tikai 118 miljonu latu deficīts, un tā izdevumi šāgada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ir samazinājušies par 30% , bet augustā – par 20%.
„Ņemot vērā ik dienu pieejamo Valsts kases operatīvo informāciju, esmu neizpratnē par finanšu ministra izteikumiem, jo viņam, tāpat kā man, šī informācija ir pieejama,” norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.
Runājot par nākamā gada kopējā valsts budžeta samazinājuma attiecināšanu uz sociālā budžeta izdevumiem, U. Augulis uzskata, ka joprojām sociālās apdrošināšanas sistēma spēj darboties kā pašfinansējoša. Samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazināsies arī budžeta izdevumi. Tas attiecas uz tiem pabalstiem, kuru apmērs ir tieši atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem.
Tomēr pagaidām ministrs neatklāj, vai ir runāts par kādu konkrētu pabalstu ierobežošanu vai atcelšanu. Visticamāk, tai būs visas valdības izšķiršanās.