Koncertzāli vajag, bet vajag arī naudu
Var īstenot kaut visus piedāvātos projektus, bet agri vai vēlu valstij nāksies izdarīt to, ko no tās gaida – jāuzbūvē akustiskā koncertzāle, sacīja arhitekts Andis Sīlis. Valsts nozīmes stratēģijas dokumentos norādīts, ka Latvijai līdz valsts simtgadei 2018. gadā vajadzīga koncertzāle. Šajā gadījumā jāsaka: būtu nauda, sen jau būtu koncertzāle.
Kultūras ministrija līdz šodienai izskatīšanai Ministru kabinetā plānojusi virzīt jautājumu par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā. Nepieciešama konceptuāla izšķiršanās, lai pēc tam valdības izvēlētajam modelim izstrādātu detalizētu finanšu aprēķinu un tehniski ekonomisko pamatojumu - ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī ikdienas koncertzāles darbības modeli. Rīgas arhitekta birojā vakar notika diskusija par nacionālā līmeņa akustiskās koncertzāles un konferenču centru iespējamo projektu turpmāku attīstību galvaspilsētā. Uzreiz tika pateikts, ka jau izstrādātais koncertzāles projekts uz AB dambja netiks īstenots, jo tam nevar piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, bet valstij nepieciešamo līdzekļu nav. Pašvaldības iesaistīšanās šajā projektā nav paredzēta.
Apspriešanai tika piedāvāti trīs varianti: konferenču un koncertu centrs Skanstē, Rīgas Kongresu nama rekonstrukcija par multifunkcionālu centru ar koncertzāli un Zaķusalas konferenču centrs. Noklausoties informāciju par visiem piedāvājumiem, nākas secināt, ka valstij nav naudas jaunas koncertzāles būvniecībai, bet tie, kas varētu un ir ar mieru būvēt, domā par peļņu - kā jau biznesā. Ar klasiskās mūzikas koncertiem nopelnīt nevar - arī tāda bija vakardienas diskutētāju atziņa. Izskanēja arī šaubas par to, vai koncertzāli, lai kur tā atrastos, regulāri spētu piepildīt ar klausītājiem vai, citiem vārdiem sakot, biļešu pircējiem.
Lai saņemtu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, koncertzāli izdevīgāk būvēt degradētā teritorijā. Tāda ir Skanstes teritorijā un arī Zaķusalā, kā norādīja šo projektu arhitekti. Vēl viens risinājums ir publiskā un privātā partnerība, bet Kongresu nama gadījumā - pašvaldības finansējums. Diskusijas mērķis nebija izvēlēties labāko koncertzāles projektu, bet gan ideju sacensība, kā to nodēvēja Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis. Pašreizējo projektu autori un attīstītāji tika pulcināti, lai informētu viņus par to, kas jāzina par koncertzāles un konferenču centra ietekmi uz pilsētvides kvalitāti, arhitektūras kvalitāti un projekta veiksmīgu īstenošanu.