Nacionālo koncertzāli būvēs Kongresu nama vietā, lēmusi Rīgas dome

© Gints Ivuškāns /F64

Rīgas dome šodien atbalstīja vienošanos ar Kultūras ministriju par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Kongresu nama vietā.

Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.

Saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025.gada beigās vai 2026.gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.

Līdz 2023.gada vidum plānots īstenot starptautisku metu konkursu, lai izraudzītos labākos koncertzāles risinājumus. Konkursu paredzēts rīkot divās kārtās. Pirmajā kārtā plānots izvērtēt iespējamos risinājumus, bet otrajā kārtā tiks vērtēti seši labākie darbi, kurus izstrādās līdz metu stadijai un pēc tam izstrādās būvprojektu.

Līdz 2024.gada sākumam esot jāvienojas ar konkrētu būvprojekta izstrādātāju par dabu veikšanu.

Nacionālo akustisko koncertzāli varētu uzbūvēt līdz 2029.gadam.

KM nodrošinās visus izdevumus, lai īstenotu metu konkursu. Savukārt būvprojekta izstrādei valsts budžetā ir paredzēti 3,5 miljoni eiro. Par finansējuma apmēru skaidrības būs pēc iepirkuma rīkošanas.

KM plāno apmaksāt arī Kongresu nama dīkstāvi projekta īstenošanas laikā. Savukārt pašvaldība nodrošinās rīcības plānu, lai samazinātu ēkas uzturēšanas izmaksas.

Vēl viens no risinājumiem varētu būt, ka Kongresu namu sākotnēji mēģinājumiem izmanto Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kas vēlāk būs viens no nacionālās akustiskās koncertzāles lietotājiem.

Kā ziņots, Ministru kabinets atbalstīja KM priekšlikumu par piemērotāko no Latvijas Arhitektu savienības izraudzītajām vietām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei Rīgas centrā atzīt Rīgas Kongresu namu.

Atbilstoši arhitektu veiktajiem aprēķiniem Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošana Rīgas Kongresu namā varētu ilgt sešus līdz septiņus gadus un provizoriski izmaksāt aptuveni 61,3 miljonus eiro.

Latvijā

Valstij daļēji piederošā "Tet" meitas uzņēmuma "Helio Media" projekts mediju modernizācijas un digitalizācijas atbalsta konkursā jau sākotnēji bija jānoraida kā neatbilstošs, atzīst Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.