"Citai Dienai" divdomīgi finanšu ceļi
Saistībā ar Lattelecom un Parex banku divdomīgu slavu ieguvušā Riga Capital īpašniecei Kristīnei Bērziņai pagaidām neizdodas piesaistīt naudu laikraksta Diena bijušo darbinieku iecerētā žurnāla izdošanai.
"Mēs strādājam ar maksimālu atdevi, lai žurnāls iznāktu, bet februārī tas nenotiks," Neatkarīgajai atzina Nellija Ločmele. Pagājušā gada oktobrī viņa šā izdevuma labad ziedoja izdevniecības Dienas mediji galvenās redaktores amatu un pašlaik vada domubiedru grupu, kas komunicē ar saviem cienītājiem internetā. Tur arī parādīšoties ziņa par žurnāla iznākšanu un tas, kā domubiedri norēķināsies ar cilvēkiem, kuri jau samaksājuši par februārī solīto žurnālu.
Uzņēmās lielu risku
Naudas piesaistīšana jaunam preses izdevumam ir ļoti riskanta. Salīdzinājumam noder pavisam svaigā informācija, kā savu žurnālizdevumu skaitu un apjomu samazinās Santas izdevniecība: tai vairs nebūs Čemodāna un retāk iznāks Deko, bet reklāmnaudas vākšanā nodarbināto cilvēku skaits samazināts desmitkārt.
Citas Dienas projekta dalībnieki riskē vairāk nekā citi, jo viņi ir uzņēmušies ne vien atrast naudu žurnāla izdošanai, bet spēt arī izskaidrot šīs naudas izcelsmi. Citas Dienas cilvēku grupu veido cilvēki, kurus neapmierināja skaidrojums par to, uz kā rēķina tiks kompensēti Dienas mediju zaudējumi. Pērnā gada oktobra sākumā šādu skaidrojumu centās sniegt Aleksandrs Tralmaks, kuram tobrīd bija izdevniecības īpašnieka statuss. Šim mērķim speciāli rīkota preses konference kļuva par publisku apliecinājumu, ka nekāda saprotama skaidrojuma par naudas izcelsmi viņam nav. Līdz ar to N. Ločmele ar domubiedriem pameta Dienu un tagad sola, ka viņi pirms sava žurnāla izdošanas spēs uzrādīt tā finansēšanas avotus.
Piesaista Melngaiļa balstītāju
Grūtības piesaistīt naudu iecerētajam žurnālam summējas ar grūtībām nodrošināt ticamību šīs naudas izcelsmei it īpaši pēc tam, kad naudas piesaistīšana tika uzticēta saistībā ar Lattelecom un Parex banku divdomīgu slavu ieguvušajai Riga Capital īpašniecei Kristīnei Bērziņai. Jāprecizē, ka viņa ir arī Kristīna, kā rakstīts Uzņēmumu reģistra dokumentos, bet šeit respektējam viņas vēlmi stādīties priekšā kā Kristīnei.
Riga Capital 2007. gada septembrī dibināja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis un attīstības direktore K. Bērziņa ar mērķi piesaistīt naudu Lattelecom kapitāla daļu atpirkšanai no Latvijas valsts un Skandināvijas telekomunikāciju koncerna TeliaSonera. Latvijas sabiedrībā tiek pausti pilnīgi pretēji viedokļi par un pret valsts īpašumu privatizāciju, bet neapšaubami skaidrs ir tas, ka iecerētais darījums izjuka. Tālāk N. Melngaiļa gaitas veda uz Parex banku, kuras glābšanu viņš uzņēmās 2008. gada decembrī tikai ar nosacījumu, ka banka maksās ne vien 12 tūkstošu latu mēnešalgu viņam, bet arī viņam piederošajam uzņēmumam Riga Capital. Ar 2009. gada 8. maiju aģentūras LETA arhīvā datēts N. Melngaiļa skaidrojums par Riga Capital piesaistīšanu, ka bankas vadības nomaiņa notikusi krīzes situācijā, "tāpēc radās nepieciešamība pēc atbalsta krīzes situācijas vadībā". N. Melngailim nenācās par atbalsta sniegšanu pašam sev arī maksāt no saviem godīgi nopelnītajiem 12 tūkstošiem, jo Latvijas valdība pagājušajā gadā atvēlēja N. Melngaiļa atbalstīšanai 50 tūkstošus eiro mēnesī uz Parex rēķina. Tikai un vienīgi K. Bērziņas līdzdalība šajā pasākumā atšķir N. Melngaili no literatūras vēsturē zināmā barona Minhauzena, jo citādi taču būtu pilnīgi tas pats, ka viens paceļ pats sevi aiz matiem, bet otrs balstās pats uz sevis.
Izdevumus attaisno success fee
Atbildot uz Neatkarīgās jautājumu par veidu, kā īsti K. Bērziņa balstījusi N. Melngaili, viņa stāsta, ka darbojusies vesela "komanda ar pieredzi starptautiska finansējuma piesaistē, uzņēmumu restrukturizācijā un banku auditēšanā". Tas atbilst patiesībai, bet neattiecas uz Riga Capital, jo "starptautiskā pieredze" un tās lietošana Parex gadījumā tika pierakstīta pavisam citai firmai Nomura International, kurai par to tika maksāts atsevišķi. Vienu reizi glābējkomandā tika manīta arī kopš Lattelecom privatizācijas projektiem pazīstamā ASV investīciju kompānija Blackstone un vēl citi.
Atļaujas maksāt par N. Melngaiļa atbalstīšanu un citiem Parex bankai nepieciešamiem pakalpojumiem tika un tiek dalītas slēgtās valdības sēdēs, pēc kurām netiek atklāts ne pakalpojumu sniedzēju pilnais saraksts, ne pakalpojumu apjoms, ne cenas. Latvijas sabiedrībai pietiek ar paskaidrojumu, ka atlīdzību maksāšana notiekot pēc success fee principiem. Tie atrodami jau pieminētās valdības 16. februāra sēdes dokumentos. Ja kāds Latvijā tomēr nesaprot, ko šāds skaidrojums nozīmē, tad lai viņš savā nekompetencē spriedelē arī par to, ka objektīvā situācija ļauj izmantot Parex banku, lai aizplūdinātu nezināmā virzienā ne vairs miljonus, bet simtus miljonu latu. Milzīgas naudas masas kustību padara principiāli iespējamu tas, ka valsts pārņēma Parex banku bez inventarizācijas. Nav vienošanās starp bankas vecajiem un jaunajiem īpašniekiem par to, cik daudz naudas no Parex pārņemšanas brīdī nomināli 3,3 miljardus lielajiem aktīviem bija iztērēti jau Valērija Kargina un Viktora Krasovicka laikā, bet par kādu summu turpmāko atbildību uzņemas valsts pirmām kārtām N. Melngaiļa personā.
Vēl dažas sagadīšanās
Kamēr Cita Diena neiznāk, nav arī nekādu aizdomu, ka tā tiktu finansēta uz K. Bērziņas un N. Melngaiļa ilggadejās pazīšanās pamata. Juridiski viņi ir šķirti ļaudis kopš pagājušā gada septembra. Firmas.lv uzturētā Uzņēmumu reģistra datu bāze rāda, ka tad N. Melngailis izņēmis savu daļu no Riga Capital un K. Bērziņa palikusi firmas vienīgā īpašniece un amatpersona. N. Melngailis ir publiski uzsvēris, ka viņam gar Riga Capital tagadējo darbību nav nekādas daļas. K. Bērziņa ir noformējusi jaunas attiecības ar citiem cilvēkiem, kuri – kāda sagadīšanās – atkal ir ASV izcelsmes latvieši tieši tāpat kā N. Melngailis. 1. februārī tika reģistrēta a/s Cits medijs, kurā K. Bēziņa ir valdes priekšsēdētāja un advokāts Filips Kļaviņš – padomes priekšsēdētājs. Padomē ietilpst arī F. Kļaviņa partneris Raimonds Slaidiņš un Okupācijas muzeja aktīvists Jānis Piķelis. Firmas nosaukums uzrāda viennozīmīgu saiti ar Citu Dienu, jo uzņēmums dibināts tieši naudas vākšanai šim izdevumam. A/s forma ļauj piesaistīt naudu par akcijām, kuru īpašumtiesībām izsekot daudz grūtāk nekā SIA kapitāla daļām. Šajā gadījumā K. Bērziņa rīkojas identiski A. Tralmakam, par ko N. Ločmele un domubiedri bija ārkārtīgi sašutuši.
Ticība, cerība, solījumi
"Paldies par jūsu interesi saistībā ar jauno mediju projektu, kas ir plašs temats, ko plānojām pārrunāt ar mediju pārstāvjiem, kad tas būs aktuāli," K. Bērziņa ar savu solījumu Neatkarīgajai uzkurināja interesi par to, kad gan pienāks laiks runāt par jau sen solīto žurnālu vai kāda cita formāta papīra izdevumu. LETA arhīvā jau ar pagājušā gada 15. oktobri datēti N. Ločmeles vārdi, ka viņa turpinot strādāt pie izdevuma Cita Diena koncepcijas un divu nedēļu laikā sagatavošot biznesa plānu investoriem. Tūlīt pēc tam šai plānošanai tika piesaistīta K. Bērziņa, un tā tas viss velkas.
Pie optimistiskām runām par kapitāla piesaistīšanu K. Bērziņa bija ķērusies jau laikus. Tiklīdz viņai radās brīvs laiks pēc N. Melngaiļa balstīšanas un Parex bankas kapitāla piesaistīšanas viņu abu kopīgajam Riga Capital, viņa 2009. gada maijā sāka publiski stāstīt, ka "Baltijas valstīs ir ievērojams ekonomiskās izaugsmes potenciāls, tāpēc var prognozēt, ka, atsākoties globālās ekonomikas izaugsmei, ieguldījumu vērtība šī reģiona uzņēmumos būtiski palielināsies". Reāli visu uzņēmumu vērtība Latvijā kopš tā laika ir tikai kritusi. Kad tad tā tomēr palielināsies? "Uzskatu, ka diskusija par šo jautājumu jāveido uz makroekonomikas rādītāju analīzes pamata, nevis uz atsevišķu izteikumu fragmentiem," K. Bērziņa nešķita priecīga, ka tiek atgādināti tieši viņas izteikumi.
Gaidām lielu pārsteigumu
Konkrētajā gadījumā makroekonomiskie rādītāji ir jāvērtē no tāda viedokļa, kā tie palīdz vai traucē kapitāla piesaisti medijiem un jaunu mediju projektiem jo īpaši. K. Bērziņas mēģinājums to darīt nekādi nepārliecina.
Pēc K. Bērziņas domām, "pamatu optimismam rada tādas pozitīvās iezīmes kā SVF atzinība par fiskālās situācijas stabilizēšanu". Tomēr mēs zinām, ka Latvija nopelnīja SVF atzinību par slimnīcu un skolu, kā arī bibliotēku u.tml. objektu slēgšanu. Kopējā iekšējā patēriņa samazināšanas plānā ietilpst arī preses izdevumu skaita un apjoma samazināšanās, nevis palielināšanās. Tālāk K. Bērziņu iepriecina "ārējo nesabalansētību korekcija", t.i., Latvijā ievesto preču daudzuma samazināšanās, bet tieši šo preču reklāmu izvietošana uz krītpapīra prasīja treknajos gados izdot aizvien lielāku skaitu žurnālu tādā formātā, kādam varētu atbilst arī Cita Diena. Lai jauns žurnāls varētu iznākt tagad, tā izdevējiem un redaktoriem būtu jārada kaut kas pavisam pārsteidzošs, tāpēc izdevuma kavēšanās ir pašsaprotama.