Kā atsevišķa potenciālā reemigrācijas mērķauditorija jānosaka jaunieši, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens tikšanās laikā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) vienojās par nepieciešamību pilnveidot reemigrāciju veicinošos pasākumus, uzsverot, ka īpaša vērība jāvelta konkrētiem sadarbības pasākumiem, lai stiprinātu saiknes ar diasporu un veicinātu izbraukušo Latvijas valsts piederīgo, it īpaši jauniešu, atgriešanos.
"Uz izbraukušajiem latviešiem patlaban jāraugās kā uz globālu Latvijas pilsoņu kopienu, kas veidojas nu jau Eiropas un pasaules ietvarā. Patlaban aptuveni 400 000 Latvijas iedzīvotāju atrodas pastāvīgā prombūtnē ārvalstīs. Kas būtiski, ir mainījusies latviešu diasporas struktūra - liela daļa no tiem ir augsti izglītoti intelektuālā darbaspēka pārstāvji ar veiksmīgas uzņēmējdarbības pieredzi," sacīja ministrs.
Ašeradena ieskatā šie profesionāļi var dalīties savā pieredzē un zināšanās ar Latvijas uzņēmējiem, palīdzēt tiem nodibināt kontaktus un apgūt ārvalstu tirgus. Tādēļ reemigrācijas pasākumu kopums jāpilnveido - paralēli atgriešanās atbalsta mehānismiem jāsāk veicināt arī speciālistu tīklošanos.
"Kā atsevišķa potenciālā reemigrācijas mērķauditorija jānosaka jaunieši, kuri patlaban mācās ārvalstīs, lai pēc absolvēšanas tie nopietni apsvērtu iespēju atgriezties Latvijā", uzsvēra ekonomikas ministrs.
Tikšanās laikā PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis sniedza priekšlikumus praktiskai reemigrācijas atbalsta pasākumu realizācijai, kas apkopoti no latviešu diasporām Eiropā un ASV. Apvienības iesaka vairākus reemigrāciju veicinošo pasākumu realizācijas posmus. Pirmkārt, īstermiņa stratēģijai maksimāli jāatvieglo atgriešanās process jau lēmumu pieņēmušiem latviešiem - praksē jāiedzīvina "vienas pieturas" institūcija, kas apkalpotu reemigrējušo pilsoņu aktuālās vajadzības pēc mājokļa, darbā iekārtošanas un izglītības iegūšanas.
Otrkārt, ilgtermiņa stratēģijai jābūt vērstai uz tiem diasporu pārstāvjiem, kas vēl nav pieņēmuši lēmumu par atgriešanos, un jāveido sabiedriskā doma par reemigrācijas iespējām - jāveicina latviskās dzīvesziņas, kultūras un izglītības pasākumi diasporai, tostarp arī atbalsts latviešu skolām Eiropā un tālmācības izglītības izveidei, kā arī jāveido ekonomiskie stimuli, kas ir spēcīgākā motivācija reemigrācijai. Treškārt, jāveido intelektuālā un ekonomiskā pienesuma stratēģija, kas vērsta uz ārvalstu latviešiem, kas veiksmīgi darbojas uzņēmējdarbībā ārvalstīs un varētu iesaistīties globālās tīklošanās, pieredzes apmaiņas un investīciju attiecību veidošanā ar Latviju.
Kā efektīvs globālās latviešu kopienas ekonomiskās sadarbības un pieredzes apmaiņas kanāls tika novērtētas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības pasaulē, vienlaikus izsakot lūgumu atjaunot LIAA pārstāvniecību ASV.
Ašeradens arī uzsvēra trīs būtiskākos faktorus, kas ir veiksmīgas reemigrācijas politikas pamatā un atvieglotu atgriešanos izbraukušajiem pilsoņiem. Latvijai jānodrošina adekvātas darbvietas kā ekonomiskais stimuls, mājokļu pieejamība un iesaistoša kultūrvide. Vienlaikus ministrs atzīst, ka reemigrācijas politikai nav noteikti jāveido atsevišķs dokuments, bet šiem pasākumiem jābūt integrētiem valsts institūciju reālajos darba plānos.
Kā ziņots, valdībai būs jāizšķiras, vai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) varētu pārraudzīt Reemigrācijas plāna īstenošanu, marta sākumā notikušajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.
Arī deputāte Lolita Čigāne (V) norādīja, ka PKC varētu šo jomu pārņemt savā pārziņā. Deputāte strādājusi pie priekšlikumu virzīšanas valsts budžetā Latvijas valstspiederīgo bērnu nometņu organizēšanai un no pieredzes secinājusi, ka nepieciešama skaidrāka reemigrācijas plāna īstenošanas koordinēšana.
EM pārstāvis savā prezentācijā norādīja, ka galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas atgriešanos Latvijā, ir iespēja atrast darbu un pienācīgs atalgojums. Migrācijas tendences ietekmē arī vidējās algas lielums, kas redzams, salīdzinot Baltijas valstu statistiku - aizbraukšanas līmenī un vidējās algas lielumu konkrētajā valstī.
Kā ziņots, EM pēdējās aplēses liecina, ka, salīdzinot ar krīzes gadiem, sarucis no Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits, lai gan no valsts pērn izbrauca par 7900 cilvēkiem vairāk, nekā ieceļoja, intervijā Latvijas Radio stāstīja Baranovs.