Jaunā Eiropas Savienības (ES) datu reforma, kas cita starpā paredzēs prasīt vecāku atļauju bērnu kontu atvēršanai sociālajos tīklos, ietver gan nepieciešamus jauninājumus, gan nepārdomātas izmaiņas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas interneta asociācijas "Net-Safe Latvia "Drošāka interneta centra"" vadītāja Maija Katkovska.
"Jauno ES datu reformu vērtēju ar dalītām jūtām. No vienas puses - protams, ka kopš 1995.gada, kad tika izstrādāta esošā Eiropas Datu aizsardzības direktīva, situācija ir būtiski mainījusies," sacīja Katkovska. "Pilnīgi piekrītu, ka ikvienam interneta lietotājam ir jābūt tiesībām zināt, kur un kā lielās kompānijas nodod tālāk mūsu datus, ko esam viņiem uzticējuši, veidojot profilus, izmantojot meklētājprogrammas un lietojot e-pastu."
Arī tiesības tikt aizmirstam varētu būt aktuāli daļai interneta lietotāju, piemēram, tiem, kas no pusaudžu vecuma ir izauguši un vēlas, ka daļa fotogrāfiju un video, ko paši reiz bija ievietojuši internetā, tagad tiek izdzēsti no meklētājprogrammu meklēšanas rezultātiem, norādīja Katkovska. "Tomēr, manuprāt, nav pārdomātas izmaiņas, kas paredz, ka sociālo tīklu un servisu lietotājiem, kas jaunāki par 16 gadiem, turpmāk būs jāprasa vecāku atļauja, lai reģistrētu savu e-pastu vai profilu sociālajos tīklos."
Viņa norādīja, ka pēc "EU Kids Online" 2013.-2014.gada pētījuma datiem, Latvijā vidēji bērni sāk lietot internetu jau no astoņu gadu vecuma, un savs profils kādā no sociālajiem tīkliem ir 76% bērnu vecumā no deviņiem līdz desmit gadiem, 88% vecumā no 11 līdz 12 gadiem, 93% pusaudžu vecumā no 13 līdz 14 gadiem un 96% vecumā no 15 līdz 16 gadiem.
"Turklāt 53% pusaudžu vecumā no 13 līdz 14 gadiem uzskata, ka viņi labāk par saviem vecākiem orientējas internetā. Līdz ar to rodas jautājums - vai šie 53% pusaudžu ies pie saviem vecākiem un lūgs atļauju reģistrēties sociālajos tīklos?" jautā Katkovska. "Maz ticams. Līdz ar to šādi noteikumi veicinās to, ka pusaudžiem radīsies vēlme samelot par savu īsto vecumu, lai netiktu izstumti no bara, lai varētu piedalīties viņiem tik svarīgajos sociālās dzīves procesos."
Kā piemēru Katkovska minēja "Facebook", kurā jau šobrīd var reģistrēties par 13 gadiem vecāki jaunieši. "Domāju, ka ikviens pieaugušais zina vismaz vienu bērnu, kas nav sasniedzis 13 gadu vecumu, bet jau lieto "Facebook" vai ir izveidojuši savu "YouTube" kanālu. Kā viņi piereģistrējās? Protams, melojot par savu vecumu."
Katkovska atzina, ka lielai daļai 16 gadus nesasniegušo bērnu un pusaudžu šie jaunie ierobežojumi neradīs problēmas, jo viņu vecāki, daudz nedomājot, apstiprinās savu bērnu sociālo tīklu profilus, taču problēmas radīsies tiem bērniem, kuru vecāki ar tehnoloģijām ir uz "jūs" un paši nevēlas reģistrēties sociālajos tīklos.
"Ko darīs šie bērni? Ko darīs tie, kuriem ar vecākiem nav tuvas un atbalstošas attiecības?" jautāja Katkovska. "Ar jaunajiem Datu aizsardzības noteikumiem viņiem tiks liegta iespēja būt tur, kur ir viņu vienaudži. Šāda diskriminācija var veicināt to, ka šie bērni un pusaudži kā "baltie zvirbuļi" tiek atstumti."
Katkovska uzskata, ka, lai arī vecumu ierobežojošie noteikumi esot radīti, lai pasargātu bērnus internetā, ir neefektīvi bērniem kaut ko mācīt tikai teorētiski - neļaujot pamēģināt. "Bērnus interneta vidē var pasargāt izglītojot - ļaujot viņiem darboties, palīdzot izprast riskus, iemācot kritiski izvērtēt saturu un novērtēt situāciju. Ir jābūt blakus, nevis jāatņem."
Arī veids, kā tiks panākts, ka jaunie noteikumi tiek ievēroti, Katkovskai nav skaidrs. "Būšot bargi sodi pakalpojumu sniedzējiem. Bet kā noteikt - vai, piemēram, profila attēlā meitenei ir 12 vai 16 gadi? It īpaši, ja meitene kā profila attēlu būs izvēlējusies bildi, kur viņa slēpo no kalna, galvā ķivere un uz acīm brilles. Vai sociālajiem tīkliem būs jāpieprasa, lai lietotāji kā profila fotogrāfiju izmanto identifikācijas dokumentu formāta bildi - tuvplānu?"
"Manuprāt, vērtīgāk būtu uzlikt komersantiem, kas nodrošina sociālos servisus, par pienākumu veikt informatīvus pasākumus un organizēt kampaņas, lai vērstu bērnu un pusaudžu uzmanību uz drošības riskiem," pauda Katkovska.
Kā ziņots, regulējums, kas paredz nepieciešamību bērniem pirms sociālo tīklu konta atvēršanas saņemt vecāku atļauju, varētu stāties spēkā 2018.gada otrajā pusē, iepriekš diskusijā par ES datu reformu norādīja Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka.
Ierēdne skaidroja, ka jaunie ES datu aizsardzības likumi pašlaik ir formālajā saskaņošanas fāzē starp abiem ES likumdevējiem - Eiropas Parlamentu (EP) un ES Padomi - un tiks apstiprināti šī gada otrajā pusē. Savukārt spēkā tie stāsies provizoriski 2018.gada otrajā pusē. Divu gadu laikā valstij sadarbībā ar nozari būs jāveic nepieciešamās izmaiņas pašreizējos regulējumos. Tāpat arī Latvijai būs jāizvēlas vecuma slieksnis amplitūdā no 13 līdz 16 gadiem, līdz kuram jāprasa vecāku atļauja, pirms bērns var reģistrēties sociālajos tīklos, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Pāris gadu laikā, līdz jaunie likumi būs spēkā, piemēram, sociālo tīklu komersantiem būs jāievieš rīks, kas ļaus gūt skaidru pārliecību, ka bērna vecāki ir devuši savu piekrišanu bērnam reģistrēties konkrētajā platformā, pauda TM pārstāve. "Savukārt komersantiem, kuri neievēros likumos paredzēto, varēs piešķirt bargus naudas sodu - līdz pat 2% apmērā no apgrozījuma vai 1,5 miljoniem eiro," informēja Macuka.
Jau vēstīts, ka jaunie noteikumi aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl bija pietiekami neattīstīts, un sniegs iedzīvotājiem vairāk kontroles pār viņu privāto informāciju digitalizētajā pasaulē, ko veido viedtālruņi, sociālie plašsaziņas līdzekļi un internetbankas. Vienlaikus noteikumi cenšas sniegt arī paredzamību uzņēmumiem, lai stimulētu inovāciju un attīstītu vienoto digitālo tirgu.
Jaunie noteikumi, piemēram, paredz skaidri apstiprinošu piekrišanu privāto datu apstrādei, kas sniegs patērētājiem vairāk kontroles pār to, kā tiek izmantoti viņu sniegtie privātie dati.
Tāpat bērniem līdz noteiktam vecumam vajadzēs viņu vecāku piekrišanu, lai atvērtu kontu, piemēram, "Facebook", "Instagram" vai "Snapchat", - tas jau pašlaik tiek prasīts lielākajā daļā Eiropas valstu. Jaunie noteikumi ļauj dalībvalstīm pašām noteikt piekrišanas vecumu, kas nedrīkstēs būt mazāks par 13 un lielāks par 16 gadiem.