Saeima pirmajā lasījumā lems par 2016. gada valsts budžetu
Saeima šodien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā lems par nākamā gada valsts budžeta projektu un saistīto likumu izmaiņām.
Parlaments lems par valsts budžetu 2016.gadam, par vidēja termiņa budžeta ietvaru un vēl 24 saistītiem likumprojektiem.
Kā budžeta prioritātes nākamgad noteiktas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
2016.gada valsts budžeta likumprojekts paredz, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2015.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 114,2 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 183,2 miljonu eiro apmērā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā.
Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP. Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā. Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.
Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām plānots 338 606 684 eiro apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībām būs 36 479 383 eiro. Paredzēts noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds - pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam - 20% apmērā, IIN likme ir 23%, maksātāja mēneša neapliekamais minimums - 85 eiro un IIN atvieglojumi par apgādībā esošu personu - 165 eiro mēnesī. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,21 miljards eiro.
Nākamgad paredzētas vairākas izmaiņas nodokļu jomā, piemēram, solidaritātes nodokļa ieviešana labi atalgotajiem darbiniekiem, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošanā, pretēji iepriekš plānotajam netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiks palielināts neapliekamais minimums, kas tiks diferencēts, pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, naftas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un smēķējamai tabakai, tāpat plānots palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.
Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.
Tāpat papildu finansējums paredzēts veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai, zinātnei un sportam. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Finansējums paredzēts arī minimālās darba algas celšanai - no līdzšinējiem 360 eiro to plānots paaugstināt līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais
minimums no 75 eiro pieaugs līdz 85 eiro.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiskie spēki sola atbalstīt nākamā gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, savukārt opozīcijas frakcijas kritizē budžetu un plāno balsot pret.
Saeima galīgajā lasījumā budžetu un saistītus likumprojektus plāno skatīt 30.novembrī. Paredzēts, ka priekšlikumus visiem šiem likumprojektiem uz otro lasījumu varēs iesniegt līdz 6.novembra plkst.17.