Darbu sācis jauns a/s Latvijas gāze (LG) sastāvs ar bijušo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti priekšgalā.
A. Kalvīša iecelšana amatā bija pašsaprotama jau kopš tā brīža, kad parādījās ziņa par viņa kandidēšanu uz šo amatu. Šo ziņu pirms pāris nedēļām sabiedrībai nodeva ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ar norādi uz savu vizīti ASV, kur jau esot runājuši par A. Kalvīša jauno amatu. Var jau būt, ka ziņu izplatīšana par A. Kalvīša iecelšanu amatā kalpoja arī par testu, lai redzētu, vai tā saukto trekno gadu premjera (amatā no 2004. gada 2. decembra līdz 2007. gada 20. decembrim) atgriešanās publiskā amatā neizraisa sabiedrībā pārāk alerģisku reakciju. Nekas tāds Latvijā nebija manāms, A. Kalvītis var ķerties pie darba.
A. Kalvīti amatā iecēla uzņēmuma īpašnieki, starp kuriem dominē Krievijas kompānijai Gazprom ar 34% akciju un ar šo pašu Gazprom saistītā Itera Latvija ar 16% LG akciju. Liela LG akciju pakete pieder arī Vācijas E.ON Ruhrgas International GmbH, bet Krievijas kapitāla pārstāvjus tas pārbalsot nevar.
A. Kalvītis jaunajā amatā nonāk nepilnus desmit gadus pēc tam, kad bija sasniedzis visaugstāko punktu savā premjera karjerā. Ar to domāta viņa 2007. gada marta vizīte Maskavā, lai parakstītu Abrenes atdošanu Krievijai iekļaujošo robežlīgumu ar Krieviju. Vizīte deva viņam iespēju tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuram kā ciemakukulis pienācās ziņa par pāris nedēļas iepriekš Latvijā notikušo Aivara Lemberga aizturēšanu. Proti, V. Putins bija sācis izpelnīties starptautisku kritiku par represijām pret Krievijas uzņēmuma JUKOS vadītājiem ar Mihailu Hodorkovski priekšgalā. Tieši tad kā saukts parādījās valdības vadītājs no ES dalībvalsts, kur, vismaz formāli skatoties, viss noticis uz mata tieši tāpat kā Krievijā. Kādas tādā gadījumā varētu būt pretenzijas pret V. Putinu un Krieviju?
Kopš tā laika pret Krieviju ir izvirzītas daudzas pretenzijas, tajā skaitā par konkurences noteikumu pārkāpumiem, ko Gazprom veicot ES dalībvalstīs. Ir izstrādāti ES līmeņa dokumenti, atbilstoši kuriem šāda prakse jāizbeidz. ES regulas ir jāiestrādā ES dalībvalstu likumos. «Tuvākā laikā valdībā tiks skatīta uz enerģētikas nozari attiecināmu likumu pakete, kas pēc tam nonāks Saeimā,» par šo uzdevumu izpildi pagājušo piektdien klāstīja D. Reizniece-Ozola. Viņa cerot uz «konstruktīvu sadarbību» ar LG valdes jauno priekšsēdētāju enerģētikas nozarei noteikto mērķu sasniegšanā.