Atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, Baltijas un Somijas reģionā bažām par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nevajadzētu būt, intervijā aģentūrai LETA saka a/s "Latvijas gāze" (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Cits jautājums ir gāzes cena, jo to var ietekmēt nedrošības sajūta par gāzes pietiekamību Eiropā, tādēļ cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas.
Vaicāts vai taisnība, ka ka tieši nākamā apkures sezona būs visizaicinošākā, jo šajā apkures sezonā daļa gāzes krātuvēs bija arī no Krievijas, Aigars Kalvītis klāsta: "Šīs lietas nevar vispārināt. Krievija Eiropas Savienībai piegādāja 200 līdz 220 miljardus kubikmetru gāzes, un ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi. Kas attiecas uz mūsu reģionu, tad, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, es mūsu reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskatu. Lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai.
Cita lieta ir, ka mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā. Cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos uz rudeni un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kaut kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija, sākot no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas. Tāpēc šobrīd nevar pateikt, cik maksās gāze mūsu reģionā, jo mēs esam atkarīgi no Eiropas cenas.
Tādēļ gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas."
Attiecībā uz nepieciešamību Latvijai būvēt savu gāzes termināli, viņš skaidro: "Mums kā gāzes tirgotājiem - jo vairāk ir kanālu gāzes piegādei, jo labāk. Tādēļ LG ir ieinteresēta, lai Skultes terminālis būtu, jo tas nozīmē, ka mums ir lielāka risku diversifikācija, lielākas iespējas saņemt piegādes, un kā tirgotājam tas ir tikai pozitīvi.
Ja mēs paskatāmies tīri no ekonomiskā aspekta, nav pateikts, cik beigu beigās šī apkures sezona valdībai būs izmaksājusi - 100 miljonus, 200 miljonus eiro? To ir grūti novērtēt, un to droši vien pašlaik zina tikai valdība, un sabiedrībai to darīs zināmu pēc apkures sezonas beigām. Ja Skultes attīstītāji saka, ka viņiem nepieciešams apmēram 150 miljonu eiro ieguldījums, tad tās naudas summas ir salīdzināmas.
Tas ir enerģētiskās drošības jautājums, nevis jautājums gāzes tirgotājiem. Mēs esam ieinteresēti, lai būtu vairāk piegādes kanālu. Valdībai jāspēj analizēt, ko viņi gatavi maksāt par šo drošību."