Neraugoties uz fantastiski dāsno valsts finansējumu, radio pieci.lv tā arī nav spējis izrāpties no reitingu bedres.
Gluži otrādi – TNS Latvija dati rāda, ka pavasarī salīdzinājumā ar ziemas periodu tā padziļinājusies vēl par 0,1% un Latvijas klausītāju atvēlētā uzmanība nedēļas griezumā ierindo šo radiostaciju vien 24. vietā. Komplektā ar bezatbildīgi pieļauto rupjību skandālu un uzrauga piemēroto 8000 eiro sodu par tīņu lamāšanos ēterā – radiostacija nonākusi pamatīgās nepatikšanās. Tik lielās, ka programmas direktors Kārlis Dagilis iesniedzis atlūgumu un prom, visticamākais, nāksies iet arī galvenajam mūzikas redaktoram Tomam Grēviņam. Pašlaik viņš devies atvaļinājumā un, kas zīmīgi, strādā pie jauna televīzijas projekta sadarbībā ar pavisam citu uzņēmumu. Mūzika neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām ētera sastāvdaļām, taču kaut kādu iemeslu dēļ radio pieci.lv koncepcijā iezīmēto jauniešu mērķauditoriju konkrētais piedāvājums praktiski neinteresē. Latvijas Raidorganizāciju asociācija vērš uzmanību, ka vecuma grupā no 12 līdz 24 gadiem sasniegti vien 8398 klausītāji, lai gan sākotnējā ambīcija bijusi 100 000. Un tās vārdā gandrīz tika likvidēts vienīgais alternatīvās mūzikas nišas radio Latvijā – Radio Naba. Tam atņēma vienīgo, ko valsts nodrošināja, – frekvenci – jocīgā iedomā, ka pie vienas radiostacijas izdosies sapulcināt tīņu komercpopmūzikas un tiklab smagā pankroka cienītājus. Nekas prātīgs no tā nesanāca, un abus radio atkal izšķīra. Turklāt jāatgādina, ka šiem pieci.lv eksperimentiem Saeima piešķīrusi neizprotami dāsnu finansējumu – 1,9 miljonus eiro laikam līdz 2017. gadam.
Tagad neveiksmīgās radiostacijas īstajam saimniekam – Latvijas Radio – jāsacer jauns satura, mūzikas un sabiedriskā pasūtījuma piedāvājums. Izmaiņas pieci.lv ir gan vajadzīgas, gan nenovēršamas. Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš Neatkarīgajai atzīst, ka sākotnējā koncepcijā acīmredzot tika pieļautas kļūdas. Nav iespējams aptvert auditoriju no tīņu vecuma līdz 30 gadiem: «Tagad strādāsim pie jauna pozicionējuma, taču darīsim to ļoti uzmanīgi – lai neizlietu bērnu no vannītes: nenorakstītu to, kas darīts pareizā virzienā.» Un pareizais virziens esot digitālie risinājumi – videoradio. Lielie attīstības plāni gan vairs netikšot saistīti ar jaunas multimodālas radiostudijas būvēšanu Zaķusalā. Ja padome plānu akceptēs, tā tikšot ierīkota turpat Doma laukuma mājā.
Kas attiecas uz abām pieci.lv sejām K. Dagili un T. Grēviņu – ar viņu zaudēšanu nekāds sabrukums acīmredzot nenotiks. «Konkrētas sejas var piesaistīt auditoriju tikai līdz zināmai robežai. Bet tas ir par maz. Nevaram atļauties par šādu finansējumu veidot nišas radiostaciju – ir svarīga atdeve,» secina Latvijas Radio vadītājs.
Savdabīgi, ka pats pieci.lv satura veidotājs K. Dagilis jau pērn Neatkarīgajai atzina: «Komercstacija ar šādiem reitingiem nonāktu lielā izmisumā, jo nauda ātri jāatpelna.» Šai radiostacijai kā jau sabiedriskā radio sastāvdaļai piešķirta ekskluzīva privilēģija naudu neatpelnīt, bet arī auditorijas nav. Tāpēc pat Saeimā tāda burkšķēšana. Deputāts Artuss Kaimiņš aicinājis pieci.lv slēgt.
Pagaidām gan tik radikālam lēmumam radio uzraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome – vēl nav nobriedusi. Kā Neatkarīgajai pavēstīja par radio lietām atbildīgais padomes loceklis Dainis Mjartāns: «Izgāšanās ar to vienu raidījumu ir notikusi, bet tāpēc jau visam radio nevajag svītru pārvilkt.» Un ar jauniešu auditorijas piesaisti sabiedriskie mediji mokās arī citās valstīs. Pēc diviem mēnešiem uzraugi cer iepazīties ar pieci.lv jauno koncepciju, kā turpmāk strādāt, un piedāvājumu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai.
Jautājums gan, vai padome vispār būs spējīga pilnvērtīgi sarunāties ar Latvijas Radio. Viens padomes loceklis – Gints Grūbe – atlūdzies, bet priekšsēdētājs Ainārs Dimants atlaists.