Grib panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm

Ekonomikas ministrija (EM) līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai, aģentūrai LETA pavēstīja ekonomikas ministra padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska.

Viņa minēja, ka ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.

Iļjinska norādīja, ka šos divus risinājumus varētu ieviest tuvākajā laikā, jo likumprojekts ir izstrādes stadijā, un novembra laikā to varētu saskaņot virzīšanai uz Ministru kabinetu.

Vienlaikus arī paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās.

Iļjinska sacīja, ka plašāku informāciju par pārtikas cenu ierobežošanas plānu būs iespējams sniegt pēc tam, kad priekšlikumi tiks izdiskutēti Sadarbības sanāksmē.

LETA jau ziņoja, ka Valainis pirmdien, 28.oktobrī, iepazīstināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdi ar pārtikas cenu ierobežošanas plānu.

Izstrādājot plānu pārtikas cenu ierobežošanai, Valainis esot iecerējis vairākus risinājumus, lai samazinātu pārtikas cenas lielveikalu plauktos.

"Lielveikalu cenu politika, attieksme pret patērētājiem un ražotājiem sasniegusi robežu, kas ir jau ļoti tuvu visatļautībai, un tas ir jābeidz. Teju ik nedēļu mūs sagaida jauni pārtikas cenu paaugstinājumi, kam nav objektīva pamatojuma," pauda politiķis, norādot, ka savulaik izskanējušie argumenti par energoresursu cenām "šobrīd neiztur nekādu kritiku".

Piedāvātie risinājumi ir saistīti ar vietējo ražotāju interešu aizstāvību un primāri nepieciešamo pārtikas preču piecenojumu, aģentūrai LETA klāstīja Valainis, komentējot ieceri. Izmaiņas varētu skart likumus, kas regulē tirgotāju, ražotāju un patērētāju attiecības, bet izmaiņas nodokļos gan neesot gaidāmas.

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums sekojis pēc tam, kad saņemti priekšlikumi, tostarp no Konkurences padomes, ko pavasarī uzdeva valdība. Valainis tos vērtēja kā vājus - tie "kaut ko kosmētiski izmaina", bet nav pietiekami apjomīgi, un cenu svārstība varētu būt tikai 1% robežās.

Politiķa ieskatā, nepieciešamas "fundamentālākas izmaiņas". Vienlaikus arī Konkurences padomes piedāvātos regulējuma priekšlikumus plānots virzīt tālāk.

"Tas, ko mēs domājam piedāvāt, būs ārpus ierastas prakses, un Latvijā nekas tāds iepriekš nav bijis diskutēts," klāstīja politiķis. Sagatavojot priekšlikumus, ņemta vērā arī citu Eiropas Savienības valstu prakse, kur "dažādos veidos" panākta cenu kāpuma ierobežošana vismaz atsevišķām pārtikas grupām.

Arī Latvijā, ieviešot piedāvāto, ietekmi sākumā varētu izjust atsevišķas preču grupas, taču politiķis atturējās tās nosaukt.