Masveidīgie protesti pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu nepanāca diktatora krišanu, toties paglāba Baltkrieviju no piespiedu iekļaušanas Krievijas sastāvā, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā sacīja Krievijas opozīcijas politiķis, Brīvās Krievijas fonda viceprezidents un Krievijā cietumā ieslodzītā Alekseja Navaļnija padomnieks Vladimirs Milovs.
"Viss ir vienkārši - pēc 2022.gada protestiem Putins saprata, ka tad, ja viņš uz turieni atnāks, tad sastapsies ar nedraudzīgi noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas ne viņa armiju, ne aneksiju. Uzskatu, ka pirms trim gadiem notikušie protesti Baltkrievijā izglāba šo valsti no aneksijas. Putins būtu turp devies, ja nebūtu ieraudzījis, kā visa valsts saceļas un nevēlas arī Krievijas okupāciju, sacīja politiķis.
Milovs arī uzskata, ka Putins neizsludina otro mobilizācijas vilni Krievijā, jo baidās no Krievijas sabiedrības reakcijas. "Tas apliecina, ka cilvēku viedoklim tomēr ir nozīme. Putins vēlas doties pa mazākās pretestības ceļu," norādīja Brīvās Krievijas fonda viceprezidents.
Krievijas opozicionārs pastāstīja, ka Krievijas trimdas politiķi cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozicionāriem.
"Daudz ar viņiem runājam un tiekamies dažādos forumos, turklāt daudzi no viņiem atrodas Viļņā, kur dzīvo arī visa Alekseja Navaļnija komanda. Mums ir gara sadarbības vēsture. Protams, ka mēs vēlamies viņus redzēt kā brīvu, suverēnu demokrātisku valsti. Un tas noteikti notiks," viņš uzsvēra.
Runājot par Krievijas mazākumtautību pašnoteikšanās vēlmi, Milovs ieteica nejaukt šo tēmu ar spekulācijām par iespējamo Krievijas sadalīšanos.
"Kad izjuka Padomju Savienība, tajā bija 50% krievu, turklāt nevienā padomju republikā krievi nebija vairākumā, dominēja tā saucamās titulnācijas. Tagad Krievijā krievu ir 81%. Savukārt nacionālo mazākumtautību, kam ir savas republikas, ir mazāk par 15% iedzīvotāju īpatsvara ziņā un vēl mazāk apdzīvotās teritorijas ziņā. Arī tad, ja visas šīs republikas atdalītos, tas nebūt nenozīmētu Krievijas sadalīšanos. Lielos vilcienos tā pati Krievija vien būtu. Nav bijis nekādu iniciatīvu atdalīt krievu apdzīvotos reģionus vienu no otra," norādīja politiķis.
Viņš paskaidroja, ka deviņdesmito gadu sākumā reģioni sāka celt barjeras savā starpā un tas bija ļoti nekomfortabli, un kopš tiem laikiem skaitās slikta pieredze. Turklāt to ļoti sekmīgi izmantoja Putins, kad viņš divtūkstošajos gados konsolidēja varu.
"Ja krievu apdzīvotos reģionus vienu no otra mēģinās atraut, tie sāks savstarpēji pievilkties - dažādas krievu valstis mums bija tikai pirms 100 gadiem, kad plosījās pilsoņu karš. Šāda nodalīšana var būt visai asiņains un nepatīkams process. Un arī ideja, ka tad šīs krievu valstis centīsies tikt galā viena ar otru un neuzbruks kaimiņiem, ir tikai ilūzija. Kad pilsoņu kara laikā Krievija sadalījās vairākās valstīs, kas karoja savā starpā, tas nenoveda pie tā, ka viņi pārtrauktu uzbrukt. Tieši otrādi, viņi to vēlāk darīja ar vēl lielāku sparu, un ar spēku un asinīm izveidoja Padomju Savienību," norādīja Krievijas opozicionārs.
Jautāts, kas īsti krievu tautai ir tā saucamās sarkanās līnijas, kas liktu vadzim lūzt, Milovs uzsvēra, ka, runājot par krievu sabiedrību, galvenais vārds ir inerce.
"Viss notiek ļoti lēni. Cilvēki nav gatavi veikt straujas darbības. Jau vairākus simtus gadu valda represīvas sistēmas, kas jebkādas izpausmes nežēlīgi apspiež. Cilvēki baidās un viņu ģenētiskā atmiņa saka, ka ar priekšniecību labāk nestrīdēties. Tāpēc viss notiek ļoti lēni un vairākums izvēlas neiesaistīšanās ceļu. Tomēr sabiedriskās apziņas izmaiņu process notiek," skaidroja Milovs.
Viņš sacīja, ka Krievijas sabiedrībā ir trīs atšķirīgas daļas - viena ir drīzāk lojāla varai un šai centralizētās valsts sistēmai, otra ir izteikti pret to un vēlētos Eiropas tipa demokrātiju, bet trešā ir kā tāds vidusposma purvs - šie cilvēki vēlas, lai viņus vienkārši liek mierā. "Tendence ir ļoti skaidra - cilvēki no šī purva grupas kļūst neapmierināti un pakāpeniski pāriet uz abām pārējām nometnēm, bet cilvēki, kas atbalsta varu, sāk burkšķēt un pāriet uz kādu citu nometni. Straume it kā plūst mūsu virzienā," teica Milovs.
Politiķis norādīja, ka atbalsts karam Krievijā kara sākumā bija 53% līmenī, bet tagad tādu ir 38-40%, turklāt 51% atbalsta miera sarunas, nevis karadarbības turpināšanu.
"Tendence ir acīmredzama, bet diemžēl tā ir lēna. Bet Krievijā nekas nenotiek ātri. Mēs ar visiem spēkiem cenšamies šo riteni iegriezt ātrāk," teica Milovs.
Viņš piekrīt, ka vislabāk šīs pārmaiņas tuvināt varam, palīdzot Ukrainai uzvarēt karā.
"Bez jebkādām šaubām. Atbalsts Ukrainai, protams, ir ļoti svarīgs, jo Ukraina šobrīd nodara Putina režīmam tik lielu kaitējumu kā neviens cits. Viņiem turklāt ir taisnīgs un pareizs mērķis - viņi aizstāv sevi, savas dzīvības, savas tiesības eksistēt, savu zemi. Sankcijas strādā, bet šis spiediens ir jāpastiprina, jo vēl daudz ko ir iespējams izdarīt. Arī mēs cenšamies padarīt savu daļu darba un ietekmēt sabiedrisko domu Krievijā, tādējādi mazinot atbalstu Putinam," sacīja Milovs.