Rasnačs saskata vajadzību restrukturizēt KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir nepieciešama restrukturizācija, šorīt LTV piekrita tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Ministrs pauda viedokli, ka KNAB ir jāmaina priekšnieka un padoto attiecību sistēma.

Rasnača vērtējumā, jaunais KNAB likums ir atbalstām, bet vēl esošie trūkumi tajā ir "pieslīpējami" nesasteigtas izskatīšanas gaitā Saeimā. Problēma ir tā, ka politiķi, domājot par jauno KNAB likumu, skatās uz divu cilvēku konfliktu, piebilda politiķis.

Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 11.maijā nolēma, ka pretrunīgi vērtēto jauno KNAB likumprojektu turpinās skatīt nevis valdībā, bet Korupcijas novēršanas apakškomisijā. Apakškomisiju vada bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs (V). Ierosinājumu par likumprojekta skatīšanu apakškomisijā izteica deputāts Ringolds Balodis (NSL).

Valdība 22.aprīlī neatbalstīja Valsts kancelejas (VK) sagatavoto jauno KNAB likumprojektu, jo vēlas par to debatēt un kārtīgi izpētīt. Valdība vienojās, ka likumprojekta izskatīšana atliekama uz divām nedēļām. Tāpat valdībā toreiz tika nolemts lūgt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas viedokli par šo likumprojektu. Lūgumu par viedokļa sniegšanu parlamenta komisijai parakstījusi VK direktore Elita Dreimane.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka pirms likumprojekta turpmākas apspriešanas viņš uzskata par nepieciešamu iedot to izvērtēt valsts pārvaldes jomas tiesību zinātniekiem. "Jo šeit daudz kas balstīts uz izņēmumiem un nonāk pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamatnostādnēm," uzsvēra ģenerālprokurors. Runājot par biroja priekšnieka amata pretendentam izvirzāmajām prasībām, Kalnmeiers pauda uzskatu, ka birojs ir nopietna iestāde, tāpēc kandidātiem nepieciešams vismaz 40 gadu vecums.

Jaunajā likumprojektā ir norma, ka biroja amatpersonas un biroja darbinieki atrodas valsts iestādē un to dienesta attiecību noregulēšanai piemēro Valsts dienesta likumu. Kalnmeiers vērsa uzmanību, ka Valsts dienesta likums patlaban Saeimā ir tikai otrajā lasījumā un vēl nevar zināt, kā deputāti lems. "Balstīt likumprojektu uz vēl nepieņemta likuma normām, nu, tas ir tāds nebijis gadījums, tas ir tā nenopietni," piebilda ģenerālprokurors.

Pēc Kalnmeiera domām, Kriminālprocesa likumam neatbilst norma, ka biroja priekšnieku var atstādināt no pienākumu izpildes ar ģenerālprokurora lēmumu, ja attiecībā pret biroja priekšnieku ir sākta kriminālvajāšana vai viņam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kalnmeiera vērtējumā, grūti ir saprotama norma, kas paredz, ka ar likumu noteiktajiem citiem operatīvās darbības subjektiem ir pienākums pēc biroja pieprasījuma nodrošināt biroja funkciju izpildei nepieciešamo operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķā veidā.

Ģenerālprokurors arī kritizēja normu, kas paredz, ka biroja amatpersonai atbilstoši kompetencei ir tiesības veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. "Tad ir tiesības neveikt izmeklēšanu? Tā ir kompetence un pienākums. Tad iznāk, ka, ja gribam, veicam [izmeklēšanu], ja negribam, neveicam. Tā tas nevar būt," norādīja Kalnmeiers.

"Ja reiz mēs taisām šo likumu vaļā, tad darām to kvalitatīvi. Nehaltūrējam. Vismaz šo sākotnējo projektu vērtēju kā diezgan negatavu virzīšanai un skatīšanai Saeimā. Tehniska rakstura jautājumu ir daudz, tāpat ir trūkumi," uzsvēra ģenerālprokurors.

KNAB vadība jau iepriekš paudusi atbalstu likumprojektam, lai arī KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka daļēji kritikai piekrīt, un atzina, ka pāris lietu būtu nepieciešams precizēt. Arodbiedrība savas domas nebija mainījusi un pret šādu likumprojektu iebilda, turklāt tās pārstāvji likumprojekta sagatavošanā netika iesaistīti. "Delnas" vadītājs Gundars Jankovs aicināja likumprojektu izstrādāt kvalitatīvāk un tā sagatavošanā piesaistīt profesionāļus.

Jau ziņots, ka likumprojektā ir konkrēti noteikta biroja pārraudzības forma, paredzot, ka KNAB ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārrauga tiesības ir ierobežotas līdz administratīvām vadības funkcijām, izslēdzot jebkādu iespēju iejaukties biroja funkciju izpildē.

Likumprojektā ir paredzēts, ka KNAB priekšnieks iekšējos normatīvos aktus izdod bez īpaša saskaņojuma ar iestādes pārraugu, kas novērsīšot pārrauga iespējas ietekmēt KNAB iekšējos procesus.

Darba grupa secinājusi, ka KNAB likuma neskaidrais regulējums saistībā ar biroja priekšnieka disciplināro atbildību, kā arī neskaidrais mehānisms biroja priekšnieka darbības novērtēšanai un atbrīvošanas no amata ierosināšanai radīja situācijas, kad KNAB likuma normas tiek interpretētas un piemērotas atšķirīgi no reizes uz reizi, radot dažādas sekas. Disciplinārās varas un ikgadējās darbības novērtēšanas vietā ir piedāvāts risinājums, kas nodrošina KNAB priekšnieka neatkarību no atsevišķu amatpersonu lēmumiem. Ja tiek konstatēts, ka KNAB darbība nav pietiekami efektīva, Saeima vai tās atbildīgā komisija, Ministru kabinets, Ministru prezidents vai ģenerālprokurors var lūgt KNAB likumā paredzētās komisijas atzinumu, uz kura pamata Saeima lemj par turpmāko rīcību.

Likumprojekts paredz noteikt konkrētu pamatu atbrīvošanai no amata, mehānismu atbrīvošanas pamata izvērtēšanai un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisija izvērtē atbrīvošanas pamatu un sniedz atzinumu Saeimai, kas lemj par turpmāko rīcību. Ja biroja priekšnieks nolemj amatu atstāt pēc paša vēlēšanās, viņam pilnvaras izbeidzas pēc trīs mēnešiem no dienas, kad viņš iesniedzis atlūgumu. Likumprojektā arī noteikts, ka sešus mēnešus pirms KNAB priekšnieka amata pilnvaru termiņa beigām biroja priekšnieks iesniedz Saeimā ziņojumu. Pēc minētā ziņojuma uzklausīšanas, kā arī ģenerālprokurora un Ministru prezidenta viedokļa uzklausīšanas Saeima varētu lemt par biroja priekšnieka pilnvaru termiņa pagarināšanu uz vēl vienu termiņu.

Izvērtējot KNAB darbinieku disciplināratbildību, grozījumos paredzēts, ka uz KNAB darbiniekiem ir attiecināma Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā paredzētā atbildība. Biroja priekšnieka lēmumu par disciplināratbildības piemērošanu KNAB darbinieks varētu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā.

Tādējādi iestādes darbinieka atbrīvošanas vai disciplināratbildības piemērošanas gadījumā tiks noteikts tiesiskuma uzraugs - tiesa.

KNAB jau iepriekš vairākkārt publiski paudis atbalstu šim likumprojektam. 20.aprīlī izplatītajā paziņojumā presei KNAB priekšnieks Streļčenoks akcentē, ka pozitīvi vērtē VK sagatavotos priekšlikumus saistībā ar KNAB likumu, patiesi cerot, ka šis jautājums bez liekiem šķēršļiem un kavējumiem tiks virzīts tālākai izskatīšanai. KNAB apgalvo, ka pirmajā Eiropas pretkorupcijas ziņojumā, kas publicēts pērn februārī, Eiropas Komisija ierosināja turpināt KNAB darbu, nostiprinot tā neatkarību un aizsargājot to no iespējamās politiskās iejaukšanās.

Savukārt KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība neatbalsta jaunā KNAB likumprojekta turpmāko virzību.