Iedzīvotāji satraukti par projekta "Rail Baltica" ietekmi uz vidi

Šodien aizvadīta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana Zaķumuižā, kurā gan pašvaldības pārstāvji, gan iedzīvotāji uzdevuši dažādus ar vidi saistītus jautājumus, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Apspriešanas laikā no pašvaldības pārstāvju puses izskanējis jautājums, vai tiks ņemtas vērā dzīvnieku pārvietošanās vietas, kā arī tās takas, ko iecienījuši sēņotāji un velobraucēji. Projekta virzītāji atbildējuši, ka nepieciešams iesniegt konkrētāku informāciju par takām, lai tās tiktu ņemtas vērā projekta realizācijas laikā.

Lauksaimnieki interesējušies, kāda platuma tuneļi tiks veidoti, jo pašvaldībā pārvietojas ne tikai ar vieglajām automašīnām, bet arī ar lauksaimniecībā nepieciešamo tehniku. Arī šajā jautājumā projekta virzītāji atbildējuši, ka lauksaimniekiem nepieciešams iesniegt konkrētāku informāciju par tehnikas izmēriem, kas tiks ņemta vērā, kad projekts tiks realizēts.

Izskanējuši arī vairāki filozofiski jautājumi, piemēram, kas notiks ar zvēriem un izpostītajiem kokiem un kā samērot dzelzceļa nepieciešamību ar cilvēku interesēm.

Iedzīvotājus uztrauc arī zaļās vārnas, kas sastopamas pašvaldībā, un tas, kā dzelzceļš ietekmēs to ligzdošanu. Taču projekta virzītāji atbildējuši, ka jau tagad caur pašvaldību brauc vilciens, kurš salīdzinoši ir daudz skaļāks nekā vilcieni, kas kursētu šajā dzelzceļa līnijā.

Tā kā dzelzceļa būvniecības laikā tiks izmantoti pašvaldības ceļi, pa kuriem braukās projektam nepieciešamā tehnika, iedzīvotāji interesējās, kurš būs atbildīgs par to, ka ceļi tiks uzturēti nepieciešamajā kārtībā un kvalitātē. Projekta realizētāji teikuši, ka nepieciešams apzināt ceļus, kas tiks izmantoti, tad arī tiks domāts, kā tie tiks uzturēti.

Nenoliedzami, bijuši arī vairāki jautājumi par to, vai trasi nevar nobīdīt uz vienu vai otru pusi, lai netraucētu kādam konkrētam īpašumam, taču tas vairāk skāris iedzīvotāju personīgās intereses un diemžēl visu iedzīvotāju vēlmes projekta veidotāji apmierināt nevar.

Uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies nedaudz vairāk kā 100 iedzīvotāju. To viedoklis dalījās - apmēram puse piekrita, ka projektam jātiek realizētam, jo uzskata, ka dzelzceļa līnija "Rali Baltica" būs efektīvs, dabai salīdzinoši nekaitīgs pārvietošanās veids. Taču bija arī tādi iedzīvotāji, kuri aicināja uzsākt parakstu vākšanu pret šo projektu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Kā ziņots, vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, iebilst un pauž neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu.