LVM ciršanas apmēru gatavi palielināt par miljonu kubikmetru gadā

Valsts mežu ciršanas apmēru palielinājumam, lai rastu finansējumu aizsardzības izdevumu kāpināšanai, nevajadzētu pārsniegt vienu miljonu kubikmetru gadā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja AS "Latvijas valsts meži (LVM)" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentējot iepriekš publiski izskanējušo priekšlikumu aizsardzības budžeta palielināšanai kāpināt valsts mežu izciršanas apmērus par septiņiem miljoniem līdz deviņiem miljoniem kubikmetru gadā, Putniņš atzīmēja, ka koksne ir resurss, no kura var iegūt papildu finansējumu valsts budžetā, bet situācija nav tik vienkārša un ciršanas apmēru palielinājumam nevajadzētu pārsniegt vienu miljonu kubikmetru gadā.

Putniņš arī norādīja, ka LVM divu līdz trīs nedēļu laikā plāno sagatavot oficiālo uzņēmuma viedokli šajā jautājumā.

LVM vadītājs uzsvēra, ka situācija valsts budžetā šobrīd nav tik kritiska, lai aizmirstu par ilgtspēju. Tostarp Putniņš minēja, ka līdz šim LVM gandrīz katru gadu ieguva mazāk koksnes, nekā ir tās pieaugums, bet, būtiski kāpinot ciršanas apmērus, izveidotos "pārciršana", kas negatīvi ietekmētu uzņēmuma darbību un ilgtspēju.

Tāpat viņš minēja, ka būtiski palielināt valsts mežu ciršanas apmērus ir jēga tikai tad, ja tas ir ilgtermiņa risinājums, jo būs nepieciešams laiks, lai varētu nodrošināt šādas jaudas, tostarp jāpiesaista papildu darbaspēks, ar ko jau šobrīd ir problēmas.

Jau ziņots, ka, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) sākotnējajiem teorētiskajiem aprēķiniem, LVM ciršanas apjoma palielināšana aizsardzības budžeta papildināšanai varētu ienest aptuveni 197 miljonus eiro gadā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) minēja, ka ienākumus no mežu izciršanas varētu ietekmēt dažādi faktori, tostarp tas, kā izcirstā koksne tiek pārdota, tirgus cena un citi faktori, bet kopējie ienākumi varētu veidot no 100 miljoniem eiro līdz 200 miljoniem eiro.

Viņš akcentēja, ka ZM vēl turpinās strādāt pie padziļinātiem aprēķiniem par ciršanas apjoma palielināšanas ietekmi, tostarp vēl jāvērtē lēmuma ietekme uz klimatu un mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, kā arī tautsaimniecību. Klimata ietekmes jautājumā ZM plāno sadarboties ar Klimata un enerģētikas ministriju, pētot lēmuma ietekmi uz īstermiņa un ilgtermiņa emisijām.

Ministrs uzsvēra, ka mežā šobrīd varētu zāģēt 137 miljonus kubikmetrus koksnes, bet nepieciešams domāt arī par ilgtspēju un šo apjomu nevar izzāģēt vienlaicīgi, jo iepriekš nepieciešams izplānot mežu atjaunošanas darbus un sagatavot atjaunojamo materiālu - stādus, kā arī nepieciešams uzlabot ražošanas jaudas, lai materiāls tiktu pārstrādāts Latvijā.

Krauze arī piebilda, ka lēmumu par valsts mežu ciršanas apjoma palielināšanu būtu nepieciešams pieņemt ilgtermiņā, lai nozares pārstāvji varētu veikt būtiskas investīcijas.

Savukārt kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmums SIA "Stiga RM" iepriekš norādīja, lai gan Latvijas drošība un aizsardzība ir visas sabiedrības kopīgs un stratēģiski nozīmīgs mērķis, meža nozares aprindās izskanējušais priekšlikums palielināt LVM ciršanas apjomus no septiņiem miljoniem kubikmetru līdz deviņiem miljoniem kubikmetru gadā, lai papildinātu aizsardzības budžetu, nav efektīvs risinājums, ja to plānots īstenot, LVM pašiem realizējot kokmateriālus apaļkoku piegāžu veidā.

Uzņēmumā akcentē, ka šāda pieeja nedos reālu fiskālu efektu, vienlaikus apdraudot tirgus līdzsvaru un kropļojot konkurenci. Tāpēc uzņēmums iesaka papildu divus miljonus kubikmetru kokmateriālu nākamos divus gadus pārdot publiskās augošu koku cirsmu izsolēs, līdzīgi kā to dara Meža pētīšanas stacija (MPS), kas varētu palīdzēt iegūt būtiski lielākus ieņēmumus valsts aizsardzībai.

Tomēr LVM, komentējot šo ieteikumu pauda, ka koku pārdošana mežā "uz celmu" jeb augošu koku cirsmu pārdošana izsolēs ir novecojusi prakse un šāds pārdošanas veids valsts mežu apsaimniekošanā vairs netiek izmantots citās mežsaimnieciski attīstītās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Igaunijā un citās valstīs.