Tautas frontes muzejs jau rīt vērs durvis apmeklētājiem jaunā statusā – kā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) sastāvdaļa. Pirms šī lēmuma pieņemšanas – 2014. gada janvārī – kādreizējie Latvijas Tautas frontes (LTF) biedri pulcējās uz kopsapulci, kas izvērtās par vētrainu tikšanos. Tās laikā vairāki biedrības Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome pārstāvji uzsvēra, ka grib saglabāt uzraudzību pār naudas izteiksmē dārgo muzeja ēku. Tautas frontes muzejs bija privāts, kaut arī to ar dažāda apmēra finansējumu ir atbalstījusi valsts.
Tomēr vairākums biedrības biedru uzskatīja, ka par LTF vēsturiskajiem materiāliem un ēku valsts spētu parūpēties labāk. Pērn tika lemts par to, ka valsts apsaimniekošanā nonāktu arī muzeja ēka, jo tai jābūt nedalāmi saistītai ar ekspozīciju. Tagad strīdus un šaubas vajadzētu slāpēt faktam, ka valsts tiešām ir uzņēmusies atbildību par tām vērtībām, kuras stāsta par noteiktu Latvijas vēstures posmu. Pagājušā gada oktobrī valdība pieņēma lēmumu par LTF muzeja iekļaušanu LNVM sastāvā. Arī muzeja ēka Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, ir valsts īpašums, turklāt šajā mājā iespējama tikai LTF muzeja darbības nodrošināšana.
LNVM ir noslēdzis patapinājuma līgumu ar biedrību Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome, un jau minētajā kopsapulcē tika diskutēts arī par juridisko privātā muzeja pāriešanu valsts muzeja paspārnē. Publiski pieejamā informācija liecina, ka tad, kad muzeja ēka tiks nodota valsts īpašumā, plānoti remontdarbi, kā arī LNVM vēlas izbūvēt nelielu izstāžu zāli ēkas ceturtajā stāvā.
Viens no vadošajiem tautfrontiešiem Roberts Milbergs jau pērn neslēpa bažas, ka saremontētās LTF muzeja ēkas nodošana valstij varētu slēpt iespējamu negodīgu darījumu. Tagad viņa viedokli Neatkarīgajai palīdz izteikt meita Dace, jo R. Milbergam ir grūti sarunāties. «Atklātībai vajadzēja būt lielākai, sabiedrība nav pietiekami informēta,» viņa uzsver, komentējot LTF muzeja pārņemšanu valsts «aprūpē». «Nedrīkst notikt tā, ka mājas likteni izlemj tikai daži cilvēki. Ja pat būvniecībā ir sabiedriskā apspriešana, tad te daži cilvēki nosaka ēkas likteni. Protams, tas nerada uzticību. Tautas fronti veidoja tauta, taču tie cilvēki, kuri LTF veidoja, ir aizmirsti. Vajag, lai informācija aiziet līdz katrai mājai, ne tikai ir zināma Rīgas centrā. Rīdzinieki varbūt zina, kas notiek LTF muzejā un ka tāda ekspozīcija ir, bet citviet Latvijā? Bet tas, ka šo ekspozīciju iekļauj lielākā ekspozīcijā, ir apsveicami, jo apliecina, ka šis posms Latvijas vēsturē nav aizmirsts.»
LTF muzejs turpina atrasties ēkā Vecpilsētas ielā 13/15. Valdība jau pagājušā gada vasarā palielināja Kultūras ministrijas izdevumus šim gadam par 143 815 eiro un 2016., 2017. gadam par 134 525 eiro katru gadu, lai nodrošinātu LTF muzeja kā LNVM struktūrvienības darbību.
Savukārt VAS Valsts nekustamie īpašumi paredzēts finansējums telpu piemērošanai 95 128 eiro apmērā, tai skaitā 16 940 eiro jumta remontam.