Orientēšanās – veselīgākais un intelektuālākais sporta veids
Intervija ar Latvijas Orientēšanās federācijas prezidentu Viesturu Tamužu.
– Nopietns uzņēmējs, kas ikdienā nēsā baltu kreklu un sārtu kaklasaiti, vakarā spēlē golfu vai tenisu. Jūs skrienat pa mežu ne tikai orientēšanās sportā, bet arī izdzīvošanas sacensībās, turklāt esat šogad kļuvis par Latvijas Orientēšanās federācijas vadītāju. Katru nedēļu sacensībās dubļos, purvos, smiltīs un brikšņos. Vai tas iet kopā ar jūsu tēlu?
– Orientēšanās ir intelektuālākais sporta veids. Skrienot orientēšanās distancē, visu laiku jāseko kartei un jānovērtē situācija, jāizvēlas optimālais ceļš un precīzi jāatrod kontrolpunkti. Piecdesmit gadu ilgajā Latvijas orientēšanās izlases vēsturē tikpat kā nav neviena, kam nebūtu augstākās izglītības. Pat Magnētā skrien galvenokārt cilvēki ar labu izglītību. Un vēl – orientēšanās sports ir labākais līdzeklis cīņā ar stresu. Garo distanču skrējējs, skrienot savus treniņa desmit kilometrus gar jūras malu, visu skrējiena laiku pārdomā savas ikdienas rūpes, nereti vēl vairāk sastresojas. Orientieristam distancē nav laika domāt par darba, biznesa, politikas vai ikdienas problēmām – jārisina meža un reljefa rēbusi. Esmu pilnīgi pārliecināts arī par to, ka vecāka gadagājuma sportā nepieciešams sacensību elements. Sacensības ir cilvēcisko attiecību elements – kurš labāks, kurš gudrāks, kurš smejas pēdējais. Īsto sacensības garu var redzēt sporta sacensībās, bet arī starpvalstu politika taču ir nemitīga sacensība.
– Latvija šobrīd kļuvusi par orientēšanās lielvalsti. Mums ir pasaules čempions un daudzu medaļu ieguvējs Edgars Bertuks, vairākkārtējs Eiropas vicečempions Mārtiņš Sirmais, šogad Guntars Mankus kļuva par pasaules čempionu TRAIL orientēšanās. Varbūt izskaidrojiet – kas tā par orientēšanos.
– Guntars Mankus izcīnīja zelta medaļu individuālajās sacensībās precizitātes orientēšanās (Pre O) disciplīnā, savukārt Latvijas izlase komandu vērtējumā ierindojās trešajā vietā un ieguva pasaules čempionāta bronzas medaļas. Latviski šo sporta veidu mēs saucam par taku orientēšanos, kas ir viena no četrām orientēšanās sporta disciplīnām, ko atzinusi Starptautiskā Orientēšanās federācija (IOF). Taku orientēšanās sportā rezultātu neizšķir dalībnieka pārvietošanās ātrums distancē, bet gan prasme ātri nolasīt karti un izprast apvidu, tādēļ sporta veids piemērots cilvēkiem ar dažādu fizisko sagatavotību, tajā skaitā – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir ļoti specifisks sporta veids, kas ļauj sacensties vīriešiem ar sievietēm, sportistam ar cilvēku, kam ir invaliditāte.
Sacensībās dalībnieki pārvietojas pa ceļiem vai atzīmētām takām un izpēta apvidū novietotu kontrolpunktu grupas. Dalībniekiem ir izsniegta detalizēta apvidus karte un kontrolpunktu apraksts. Izmantojot karti un kompasu, dalībniekiem ir jāizlemj, kurš no grupā izvietotajiem kontrolpunktiem atbilst kartē iezīmētajam. Dalībnieki var pārvietoties tikai pa ceļiem un taciņām, lai atrastu labāku skata punktu, bet pietuvoties apvidū izvietotajiem kontrolpunktiem nav atļauts.
Par katru pareizu atbildi dalībnieks iegūst vienu punktu. Dalībniekiem distances veikšanai ir noteikts kontrollaiks, kuru pārtērējot, dalībniekam tiek samazināts iegūtais punktu skaits. Uzvarētājs ir tas, kurš ieguvis visvairāk punktu. Vienāda punktu skaita gadījumā uzvar tas, kurš punktos patērējis mazāk laika. Lielajās pasaules sacensībās orientieristi nereti veic arī taku orientēšanās distances, taču nekad pasaules čempions orientēšanās sportā nav spējis uzrādīt konkurētspējīgu rezultātu taku orientēšanās distancēs.
– Orientieristi ir tendēti uz pasaules sasniegumiem? Kaut arī mums nezināmajā taku orientēšanās disciplīnā, bet tomēr pasaules čempions?
– Zīmoli var būt gan ekonomikā, gan kultūrā, gan sportā. Piemēram, Sandis Ozoliņš Latvijas atpazīstamībai ASV un Kanādā ir izdarījis vairāk nekā mūsu vēstniecības. Latvijas vārda popularizēšanā Martins Dukurs, bobsleja četrinieks un Edgars Bertuks ir izdarījuši simtreiz vairāk nekā futbolisti, kas ar lielu federācijas budžetu tiek līdz 100. vietai pasaules rangā. Latvijas Orientēšanās federācija apzinās, cik svarīga ir regulāra sportiskā sacenšanās, diemžēl mūsu budžets ne tuvu nav salīdzināms ar futbola vai basketbola federāciju budžetiem un daudzas starptautiskas sacensības notiek bez Latvijas pārstāvjiem – gluži vienkārša naudas trūkuma dēļ. Tu vari būt izcils sportists savā ciemā, pilsētā vai valstī, bet tava reālā varēšana kļūst redzama, tikai salīdzinoties ar citiem pasaules mērogā.
Orientēšanās sports kļūst pasaulē arvien populārāks, ar to aktīvi nodarbojas 52 pasaules valstīs, tātad Edgara Bertuka un Guntara Mankus vārdi ir pazīstami šajās valstīs. Orientēšanās sports, pateicoties moderno tehnoloģiju attīstībām, kļūst arvien skatāmāks un interesantāks līdzjutējiem. Somijā un Zviedrijā visas lielās sacensības tiek translētas televīzijā un tās vēro simti tūkstoši cilvēku.
– Tādēļ Latvijas Orientēšanās federācija vēlas veicināt Latvijas zīmola atpazīstamību ne tikai ar izcilu sportistu sasniegumiem, bet arī ar izcilu sacensību rīkošanu?
– Orientēšanās daudzdienas Kāpa, kas gadu desmitiem notiek jūlijā, jau ir starptautisks brends. Latvijas Orientēšanās federācija ir saņēmusi oficiālu apstiprinājumu uzreiz trim lielām sacensībām, kas notiks Latvijā. 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs savu simtgadi, pasaules čempionāts orientēšanās sportā notiks Rīgā un Siguldā, bet paralēli tam – pasaules čempionāts taku (TRAIL) orientēšnās sportā. Un vēl – komplektā ar pasaules čempionātu Latvija saņēma tiesības rīkot vienu no plašākajiem pasaules sporta pasākumiem – pasaules veterānu čempionātu orientēšanās sportā 2019. gadā Pierīgā. Kāpēc plašāko? Pasaulē nemaz nav tik daudz sacensību, kur nedēļu startē pieci seši tūkstoši dalībnieku, tiesa, veterānu vecumā. Orientieristi, kas sadalīti vecuma grupās no 35 līdz 95 gadiem, ir aktīva tauta, īpaši Šveicē, Skandināvijas valstīs, Britu salās, Austrālijā, Japānā, Kanādā. Veterānu sports kļuvis tik nozīmīgs, ka pensijas vecuma sportisti pirms pasaules čempionāta trenējas augstkalnu nometnēs, veic intervāla un kāpinājuma treniņus, kas bieži ir ar lielākām slodzēm un apjomu nekā elitas sportistiem. Latvija pēc šā čempionāta tiekusies jau sešas reizes, šoreiz mums ir izdevies to iegūt.
Ko nozīmē pasaules čempionāts Latvijā 2018. gadā? Pirmkārt, tie ir visi pasaules labākie orientieristi vienlaikus Latvijā. Sprinta sacensības notiks Vecrīgā, bet sprinta stafešu sacensības – Āgenskalna koka apbūves rajonā. Sprinta sacensības ir īsa, labi pārredzama, skatītājiem saprotama orientēšanās pilsētas teritorijā.
Savukārt vidējā, garā distance un stafešu sacensības notiks Siguldā – Gaujas krastos un gravās, sarežģītos apvidos, stafešu maiņas punktu esam plānojuši pie Turaidas pils. Garā distance vīriem nozīmē 16–20 kilometru ar daudziem maksimāliem kāpumiem – es to gribētu salīdzināt ar Siguldas kalnu maratonu, tikai skrējiens cauri jaunaudzēm, kritalām, pāri klintiņām un strautiem.
– Vai tie čempionāti tomēr nav Edgara Bertuka nopelns? Kādēļ šogad nedzirdam par viņa panākumiem?
– Lielā mērā Latvija tiesības rīkot pasaules čempionātu ieguvusi, pateicoties aizpērnā gada pasaules čempiona, pasaules čempionātu multimedaļnieka Edgara Bertuka sniegumam. Šobrīd Edgaram veiksmīgi piedalīties sacensībās traucē traumas un slimība, bet mēs ticam, ka jau nākamgad, bet īpaši 2018. gadā, Edgars atkal būs pasaules orientēšanās līderis. Mūsdienu orientēšanās sports ir kļuvis ārkārtīgi dinamisks, bieži vien pēc stundu pusotru garas cīņas mežā medaļu likteni izšķir dažas sekundes, un katrās sacensībās ir vismaz 10–15 sportistu, kuriem ir reālas iespējas uzvarēt. LOF ir izvirzījis visaugstākos sportiskos mērķus mūsu izlasēm 2017. un 2018. gada čempionātā. Orientēšanās izlasēs vadošie sportisti ir spēku pilnbriedā, turklāt ar viņiem sāk konkurēt ārkārtīgi talantīgi jaunās paaudzes sportisti. Mūsu labi pazīstamajos skriešanas apstākļos, valsts jubilejai par godu, mēs vēlamies ieraudzīt vairākas visaugstākās raudzes medaļas.
Latvijas Orientēšanās federācijas mērķis ir: orientēšanās sports kā nozīmīgākais tautas sporta veids Latvijā 2020. Šos mērķus vēlamies sasniegt ne tikai ar tautas sacensībām, bet arī rīkojot pasaules nozīmīgākās sacensības.
– Pasaules čempionātā Latvijā būšot vairākas jaunas inovatīvas lietas. Kāpēc tieši Latvija kā pagrieziena punkts pasaules orientēšanās daudzgadu attīstībā?
– Latvija bieži ir priekšgalā pārējai pasaulei, kad rodas kaut kādas jaunas idejas, inovatīvi risinājumi, jaunas disciplīnas. Atceramies VEF ražotās bobsleja kamanas vai brāļu Dukuru skeletona slieces. Arī orientēšanās sporta galvenā principa: «Meklēt un atrast» iedzīvināšanā dažādos netradicionālos veidos Latviju var uzskatīt par pasaules līderi. Telpu orientēšanās, velo orientēšanās, auto foto orientēšanās, orientēšanās labirinti, pat zemūdens orientēšanās. Nav pārsteidzoši, ka nākamajā gadā Pasaules Orientēšanās federācijas konference par orientēšanās nākotnes virzieniem varētu notikt tieši Latvijā.
– Jums ir trīs dēli. Vai viņi arī orientējas?
– Gan mana sieva, gan dēli, gan vedeklas orientējas, jaunākais dēls ir Latvijas izlases kandidāts. Es jau ar cerību skatos – kā orientēsies mazbērni.