Arhibīskaps: Krīze ir izaicinājums Rietumu pasaulē idealizētajam pašpietiekama cilvēka tēlam

Visā pasaulē piedzīvotās krīzes cēloņi galvenokārt slēpjas nevis finansiālās problēmās, bet aplamos ideālos, no kuriem redzamākais ir Rietumu pasaules kultūrā popularizētais pašpietiekama un pašpiepildīta cilvēka tēls, kas ne no viena nav atkarīgs un nevienam nav pateicību parādā.

Šādu viedokli intervijā pauda Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

"Mēs esam tam pievienojušies bez rezervēm, esam mēģinājuši šādu ideālu noķert arī Latvijā, bet tagad tieši tas, izrādās, ir mūsu vājā vieta, ka mums nav īstas kopības ne tautā, ne sabiedrībā, ne arī radu starpā - esam mēģinājuši dzīvot katrs pats par sevi, cits citu neatbalstīdami," sacīja Vanags.

Tādēļ patlaban cilvēki daudz nopietnāk nekā iepriekš ir konfrontēti ne tikai ar finansiāliem jautājumiem, bet arī jautājumiem par savu dzīvi, dzīvesveidu, to, vai arī turpmāk varēs dzīvot atbilstoši iepriekšējos gados izvirzītajiem ideāliem.

Taču arhibīskaps nesteidzas apgalvot, ka labklājības radītais dzīvesveida ideāls būtu pilnībā kritis. "Katrā ziņā, tas ir ievainots, jo parāda, ka var darboties tikai labklājības apstākļos. Miera laikā, kad nav ne karu, ne katastrofu vai izaicinājumu, ekonomika darbojas, visiem ir darbs un alga," skaidro Vanags.

Pēc garīdznieka domām, cilvēkiem joprojām šis ideāls ir diezgan mīļš, jo atļauj dzīvot vieglu dzīvi, neuzliekot pienākumus, atraisot no saistībām un ļaujot rēķināties tikai ar sevi. "Un ja tev kādu citu vajag, tad varbūt vienīgais priekš seksa, un arī to mēģina padarīt par preci, ko var iegūt viegli un bez saistībām vai ilgstošām attiecībām."

"Vai no šī viegluma cilvēki raisīsies vaļā, vai arī krīze būs tik dziļa un ilgstoša, ka piespiedīs mainīt arī dzīves paradigmas, ir grūti paredzēt," uzsver arhibīskaps, kurš gan ir pārliecināts, ka, neraugoties uz ekspertu apgalvojumiem, ka arī pēc krīzes cilvēkiem nebūs iespējams atgriezties pie līdzšinējā dzīvesveida, ir daudzi cilvēki, kuri ziņas par ekonomikas uzlabošanos uzklausa ar prieku tieši tādēļ, ka gribētu atgriezties laikā pirms krīzes un nepazaudēt savu individuālistisko dzīvesveidu, kas ir ļoti lipīgs.