ĢMO jau ēdam, grib pasargāt vidi
Briselē izraisījušies strīdi par ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanu Eiropā kārtējo reizi ir aktualizējuši vides aizsardzības jautājumu, lai gan dzīvnieku un cilvēku pārtikā ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) klātbūtne ir ikdienišķa.
Pret ģenētiski modificētu sēklu audzēšanu Latvijā iestājas galvenokārt tāpēc, ka nebūtu iespējams droši pasargāt savu ģenētiski nemodificēto lauku no kaimiņos esoša, kurā augtu šādi modificētas sēklas. Pašlaik Latvijā ĢMO un ģenētiski modificētus kultūraugus legāli neaudzē, gandrīz visas pašvaldības ir aizliegušas savā teritorijā tādus audzēt. Tomēr var pieļaut, ka pašvaldības savu lēmumu var mainīt, jo tas nav pieņemts uz mūžīgiem laikiem.
Nenoliegsim, ka ĢMO lobijiem Eiropas valstis šķiet pievilcīga teritorija, kurā izvērst biznesu. Eiropas Komisijas lobētajām sēklām Pioneer 1507 ir pret insektiem izturīgi putekšņi, kas varētu kaitēt citām tauriņu un kožu sugām. Zemkopības ministrija izteikusi viedokli, ka Latvijā šī kukurūzas sēkla neienāks, jo kaitēklis, pret kuru veidota noturība, mūsu valstī nav sastopams.
Lauksaimnieki satraucas gan par to, ka normālām sēklām varētu būt piejauktas ģenētiski modificētās, gan par to, ka ĢMO augi būs konkurētspējīgāki. Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2012. gadā Pārtikas un veterinārais dienests laboratoriski nebija pārbaudījis ĢMO, jo budžets laboratorijas pārbaužu veikšanai bija ļoti ierobežots. Tāds pats tas bija arī daudzus gadus pirms tam. Tāpēc Latvija uz robežas, kur vajadzētu pārbaudīt ievestās sēklas, izvēlējusies taupības metodi – paļaujoties uz pārbaudēm, kas veiktas citās valstīs. Eiropā pastāv ātrās reaģēšanas sistēma, kuras uzdevums ir operatīvi brīdināt par kādu apdraudējumu. «To var izkontrolēt, ja ir aizdomas, tad paraugi jāsūta uz laboratoriju, bet kas to apmaksās?» saka SIA Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) pārstāvis Jānis Kažotnieks.
Šādā kontekstā nepārliecinoši skan Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes aicinājums Latvijā ieviest vēl stingrāku ĢMO kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās. Neatkarīgajai jāatsaucas uz biedrības Zemes draugi un LLKIC rīkoto prezentāciju par ĢMO nesaturošas dzīvnieku barības ražošanas iespējām Latvijā. Tur izskanēja informācija, ka dzīvnieku barība satur ĢMO, līdz ar to lielākā daļa Latvijas gaļas un piena izcelsmes produktu ir iegūti no dzīvniekiem, kas baroti ar šādu barību. Tāpat kā aizvien izskan šaubas par to, vai veikalos, kur īpaši jāmarķē ĢMO saturoši produkti, visos gadījumos tas tiek norādīts. Un pat ne tirgotāju vainas dēļ, bet, kā norādījusi Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece, ĢMO ar kukurūzu nonāk govs pienā un gaļā. Jāatgādina, ka Latvijā drīkst tirgot ĢMO saturošu pārtiku, taču tai ir jābūt atbilstoši marķētai.