Izvēršas Latvijas hokejistu atbalstītais slieku bizness

© F64 Photo Agency

Latvijas olimpiskās izlases hokejistu atbalstītie slieku audzētāji tuvākā gada laikā gatavojas būtiski palielināt ražošanu.

Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un SIA Mālpils biotehnoloģiju centrs valdes loceklis Rihards Pulturs uzskata, ka ir pienācis laiks uzkrātās zināšanas par slieku audzēšanu likt lietā un uzsākt liela apjoma organiskās mēslošanas līdzekļa biohumusa jeb vermikomposta ražošanu.

Sliekas ar hokejistiem jau gandrīz gadu

Gandrīz pirms gada Latvijas informācijas telpu pāršalca ziņa, ka vairāki pazīstami hokejisti, kas šobrīd Sočos pārstāv Latviju olimpiskajās spēlēs – Jānis Sprukts, Edgars Masaļskis un Mārtiņš Cipulis –, kā arī sportista karjeru beigušais hokejists Oļegs Sorokins kopā ir investējuši vairāk nekā 300 000 latu biznesā, kurā, audzējot sliekas, tiek iegūts vērtīgais biohumuss.

Hokejistu un citu personu īpašumā esošā firma SIA EKO ERA ir cieši saistīta ar SIA Mālpils biotehnoloģiju centrs, kuras vienīgā amatpersona ir R. Pulturs. Ar slieku audzēšanu viņš nodarbojas jau ceturto gadu – pirmais gads tika veltīts izpētei, bet nu jau trīs gadus Mālpilī norisinās eksperimentāla ražošana. Tagad zināšanas esot uzkrātas pietiekami daudz, lai, piesaistot līdzekļus, varētu uzsākt biohumusa lielražošanu.

Peļņa pēc laika

Hokejisti un citi investori, pēc R. Pultura domām, uz peļnu varētu cerēt jau tuvāko gadu laikā. Lai atpelnītu ražotnēs ieguldīto, būšot nepieciešami vismaz pieci gadi.

Dabā biohumuss veidojas ārkārtīgi lēni. Viens centimetrs biohumusa slāņa izveidojas aptuveni 100 gadu laikā. Nodrošinot piemērotus apstākļus sliekām – temperatūru, mitrumu un barības vielas –, gadsimtu ilgo dabas darbu izdodas paveikt diennaktī.

Iespējas realizēt biohumusu esot pārsvarā meklējamas ārpus Latvijas. Interese par šo produktu esot gan Eiropas valstīs – Somijā, Vācijā, Itālijā un citās –, gan tādās eksotiskās valstīs kā Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti.

Lai piedalītos cīņā par Eiropas Savienības (ES) piedāvātajiem naudas līdzekļiem un būtu tiesīgi eksportēt savu preci uz ES, Mālpilī esošās ražotnes jāsakārto atbilstoši ES regulām. Pēdējais solis – līdz jūnijam jāpabeidz sanitarizācijas iekārtu uzstādīšana. Tad ražotnes kļūs atbilstošas Eiropas prasībām.

Lai palielinātu ražošanas apjomu līdz tādam līmenim, ka eksports kļūst finansiāli izdevīgs, jāpiesaista līdzekļi. Vienas ražotnes izmaksas lēšamas ap pusmiljonu eiro. Pagaidām skats tiek vērsts Eiropas fondu un investoru virzienā.

Pārbauda savā dārzā

Hokejisti esot aktīvi partneri un, par spīti savam saspringtajam treniņu un spēļu grafikam, regulāri interesējas, kā noris ražošana. Viņi arī pārbauda saražoto produkciju dārzos. Arī Latvijas olimpiskās izlases kapteinim Sandim Ozoliņam piederošais Ozo golfa klubs ir pastāvīgais klients jau vairākus gadus.

Īpaša interese par slieku audzēšanu kā biznesu esot radusies krīzes laikā 2010. un 2011. gadā. Ar laiku esot atsijājušies tie interesanti, kuru nolūki nav bijuši pietiekami nopietni. Šobrīd Latvijas Slieku audzētāju asociācijā esot aptuveni 50 biedru, no kuriem aktīvi ir tikai 15. Latvijā ir ap desmit dažāda apjoma biohumusa ražotnes. «Savam dārzam, savai puķītei saražot nav nekādu problēmu – to varētu katrs,» uzskata R. Pulturs un uzsver, ka Latvijā ir pateicīgi apstākļi šāda veida zaļajam biznesam, – lopi, kuru mēslus sliekas pārstrādā biohumusā, vēl tiek baroti ar dabisku barību – sienu, zāli utt. Taču, lai nopietni nodarbotos ar šo biznesu, nepieciešamas īpašas zināšanas un iespējas. «Tas ir citādi nekā būvēt mersi pagrabā,» nosaka R. Pulturs.

Svarīgākais