Neskatoties uz to, ka būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") veikalam jumts iepriekš iebrucis pat vairākkārt un pēc traģēdijas Zolitūdē Liepājas būvinspekcija pārkāpumus atklājusi tieši "Depo" veikalā, uzņēmums uz mediju jautājumiem atbildes par drošību Liepājas un citos "Depo" veikalos nesniedz.
Ņemot vērā pastiprināto uzmanību sabiedrisko ēku drošībai pēc nelaimes Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus, biznesa portāls "Nozare.lv" aptaujāja dažādu veikalu ķēžu pārstāvjus par drošības stāvokli savās tirdzniecības vietās, uzrunājot arī būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumu "Depo", kam iepriekš ne reizi vien bijušas problēmas. Atšķirībā no pārējiem uzņēmējiem, kas atbildes sniedza, "Depo" turpina piekopt kompānijai raksturīgo klusēšanas taktiku un kompānijas mārketinga direktore, valdes locekle un arī līdzīpašniece Vineta Atvara uz jautājumiem neatbild.
Kā ziņots, 2011.gada 4.janvārī priekšpusdienā Liepājā, Zemnieku ielā, nenotīrīta sniega dēļ vairāku simtu kvadrātmetru platībā iebruka jumts virs daļēji atklātas teritorijas būvmateriālu veikala "Depo" noliktavas zonā. Laimīgā kārtā cilvēki negadījumā nebija cietuši. Toreiz eksperti notikušo skaidroja ar izmaiņām būves jumta konstrukcijā.
Šī paša veikala jumts vēlreiz iebruka 2012.gada nogalē - 19.decembra vakarā vien desmit minūtes pirms veikala slēgšanas. Negadījuma iemesls bija pārāk smagais sniegs, kura biezums sasniedzis teju vienu metru. Sākotnējā informācija liecināja, ka zem sabrukušās nojumes varētu būt palikuši divi veikala darbinieki, tomēr, pārmeklējot gruvešus, šī informācija neapstiprinājās.
Jau vēstīts, ka Liepājas būvinspekcija pēc traģēdijas Zolitūdē ir apsekojusi 14 sabiedriski nozīmīgas ēkas, lai pārliecinātos, ka to būvkonstrukcijas nerada draudus apmeklētājiem un vai tās tiek izmantotas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem. Pārkāpumi tika konstatēti tikai vienā objektā - būvmateriālu veikalā "Depo", kur līdz dokumentācijas sakārtošanai celtniecības darbi tika apturēti, aģentūru LETA informēja Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.
Būvvalde šī gada sākumā ir izdevusi divas būvatļaujas veikala "Depo" noliktavas piebūvju atjaunošanai. Būvmateriālu noliktavas nojumes, kuru atjaunošanu paredz šīs būvatļaujas, sagruva nenotīrītā sniega slodzes dēļ 2011.gada janvārī un 2012.gada decembrī. Nojumes nav saistītas ar veikala galveno ēku.
Pārbaudē būvinspektori konstatējuši, ka darbi, kas paredzēti abos projektos, ir veikti, taču otrajā būvprojektā iesākti papildu darbi - konstruktors, kurš izstrādāja atjaunošanas projektus, ir konstatējis, ka veikala nojumes nepieciešams pastiprināt vēl vairākās vietās. Šie darbi ir saskaņoti autoruzraudzības kārtībā, taču, ņemot vērā, ka tās ir nesošās konstrukcijas, būvvalde apturējusi tālākos darbus un uzdevusi iesniegt tai projekta korekcijas. Vienlaikus ir uzdots veikt visas veikala ēkas atkārtotu tehnisko apsekošanu, lai pārliecinātos, ka šī veikala jumts ir drošs. Šī gada sākumā, pirms nojumju atjaunošanas, jau tika veikta tehniskā apsekošana.
Atvara neatbildēja ne uz "Nozare.lv" telefona zvaniem, ne īsziņām, ne arī e-pastiem nedz pēc traģēdijas Zolitūdē, nedz arī dažas dienas vēlāk, kad tika saņemtas ziņas, ka "Depo" veikalā Liepājā ieslēgusies signalizācija un evakuēti cilvēki.
Kā vēstīts, 26.novembrī ap plkst.13 Liepājas būvmateriālu veikalā "Depo" tvaiku dēļ ieslēgusies signalizācija un evakuēti veikala darbinieki un apmeklētāji, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas.
Atvara nebija ne sazvanāma, ne kādā citā veidā sasniedzama arī tad, kad tika saņemtas ziņas, ka Liepājas pilsētas būvvalde pieprasīja pārtraukt jumta renovācijas darbus Liepājas "Depo" veikalā, kam jumts iepriekš bija iebrucis divas reizes.
Līdz šim biznesa portāls "Nozare.lv" no uzņēmuma mārketinga direktores tā arī nav saņēmis atbildes uz jautājumiem par veikala darbinieku un apmeklētāju drošību "Depo" veikalos, par drošības instrukciju, par to, cik profesionāla un ārkārtas situācijām gatava ir veikala apsardze, kā arī to, cik regulāri tiek veiktas darbinieku apmācības rīcībai ārkārtas situācijās un kad pēdējoreiz tika rīkota mācību trauksme.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš uzsvēra signalizācijas uzstādītāja un apkalpotāja SIA "Vesmann", kas apkalpoja drošības sistēmu Zolitūdes "Maxima" lielveikalā, īpašnieks un vadītājs Māris Vesmanis, jebkurai, pat vismodernākajai signalizācijas sistēmai ir jēga tikai tad, ja ēku lietotāji apzinās, ka drošības instrukcijas nav atvilktnē apputējis papīrs, bet dokuments, kurš reāli jāievieš dzīvē, regulāri apmācot darbiniekus un atbildīgās personas.
"Diemžēl pašlaik kādreizējās obligātās civilās aizsardzības stundas tiek pieminētas vien ar smaidu un drošības instrukcijas daudzos uzņēmumos ir tikai formalitātes, kurās nereti neiedziļinās pat atbildīgās personas. Ir objekti, kuros atbildīgie diemžēl pat nezina, vai viss ir kārtībā ar rezerves evakuācijas durvīm," norāda Vesmanis.
Viņš norāda, ka drošības pasākumu īstenošana, instrukciju izstrāde un pārbaude ir juridisko personu atbildība. Objektam saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem jānodrošina apmācīts dežurējošais personāls, kas spēj operatīvi pieņemt lēmumu par rīcību, ja uz apsardzes pulti saņemti signāli par uguns vai cita veida draudiem.
Vesmanis stāsta, ka prakse tomēr rāda, ka reālas apmācības un treniņi, šķiet, netiek veikti pietiekamā apjomā vai tie pat tiek ignorēti. Šāda attieksme ir dramatiski mazinājusi sabiedriski nozīmīgu ēku lietotāju gatavību krīzes situācijā, kas rezultējusies arī ar sabiedrībā pieaugošo vienaldzību pret trauksmi publiskās vietās un savu aizsardzību.
"Vesmann" uzskata, ka patlaban sistēmas vājais posms ir pārbaužu veikšana par juridisko personu gatavību un rīcību civilās aizsardzības jomā. Likums nosaka, ka juridiskās personas pienākums ir reizi gadā veikt darbinieku instruktāžu un reālu treniņu, tomēr nevar izslēgt, ka tas netiek pienācīgi darīts.
Savukārt vienīgais, ko atbildes vietā var saņemt no uzņēmuma "Depo" mārketinga direktores un līdzīpašnieces Atvaras, ir: "Vēlos jūs informēt, ka diemžēl neesam gatavi sniegt atbildes uz jūsu jautājumiem."
Uz "Nozare.lv" jautājumu, vai nekomentēt neko, kas būtu saistīts tieši ar uzņēmumu vai nozari, ir uzņēmuma politika, Atvara vien noteica: "Tā ir, ka esam klusētāji. Uzskatu, ka mums visiem ir tiesības gan jautāt, gan klusēt."
Kā vēstīts, 2012.gada maijā par būvmateriālu veikalu ķēdes SIA "Depo DIY" 75% kapitāldaļu īpašnieku kļuva SIA "DMT Pluss", biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmuma mārketinga direktore Vineta Atvara.
Darījuma rezultātā dalību "Depo" beidza līdzšinējie finanšu partneri - "Byko Lettland ehf." un investīciju kompānijas "BaltCap" pārvaldītie investīciju fondi "Baltic Investment Fund III C.V.", "Baltic Investment Fund III L.P.".
Darījuma summa ir konfidenciāla. Īpašnieki apstiprina, ka darījuma sadarbības partneris ir AS "SEB banka", taču nekādas papildu detaļas par to biznesa portālam "Nozare.lv" netika sniegtas.
Lielbritānijā bāzētais starptautiskais ikmēneša žurnāls "Acquisition International" šogad "Depo" kapitāldaļu izpirkuma darījumu, ko organizēja investīciju baņķieru sabiedrība "IBS Prudentia", atzina par pērnā gada nozīmīgāko darījumu Latvijā.
Saskaņā ar "Firmas.lv" un aģentūras LETA biznesa portāla "Nozare.lv" veidotā izdevuma "Latvijas biznesa gada pārskats 2013" datiem "Depo DIY" pērn bija būvniecības nozares uzņēmumu topa līderis.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, uzņēmuma apgrozījums pērn bija 96,8 miljoni latu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 88,41 miljons latu. Uzņēmuma peļņa pērn bija 5,64 miljoni latu, kas ir par 2,4 reizēm vairāk nekā 2011.gadā, kad peļņa bija 2,32 miljoni latu.
SIA "Depo DIY" dibināta 2004.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5 271 738 lati. "Depo DIY" 75% kapitāldaļu pieder SIA "DMT Pluss", un atlikušie 25% pieder komandītsabiedrībai "ABLV Private Equity Fund 2010".
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "DMT Pluss" lielākais īpašnieks ar 25,19% daļu ir Andris Kozlovskis, pa 19,94% daļu pieder Verai Marinkēvičai, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% daļu pieder SIA "Ausekļa ielas nams", kas uz pusēm pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai un "IBS Prudentia" partnerim Ģirtam Rungainim.
Uzņēmuma pamatkapitāls ir 27 500 lati, pērn "DMT Pluss" apgrozījums bijis 0, savukārt peļņa - 2 835 052 lati.