Latvijā vecāki savus bērnus pie finanšu pārvaldības pamatiem radina ļoti agri, pirmo kabatas naudu izsniedzot jau sākumskolas vecumā, liecina pēc "DNB bankas" pasūtījuma veikta aptauja.
Sākumskolas vecuma bērniem visbiežāk (36% gadījumu) tiek dota kabatas nauda no 0,50 līdz 2,50 latiem nedēļā. Mazāku summu saviem bērniem izsniedz 14%, bet lielāku - 18% vecāku. Savukārt lielākā daļa jeb 66% respondentu, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni, viņiem kabatas naudu nedod. Pamatskolēni pārsvarā saviem ikdienas tēriņiem saņem līdz 2,50 latiem nedēļā (29% gadījumu), bet vidusskolēniem vai bērniem šajā vecumā vidēji tiek dota nedaudz lielāka kabatas nauda - 24% vecāku atzīmējuši summu no 2,50 līdz pieciem latiem. Iknedēļas izdevumiem no 10 līdz 20 latiem atvēl vien 10% vecāku.
Lai gan teju 60% vecāku atzīst, ka seko līdzi bērnu tēriņiem, dažkārt pat pieprasot čekus par veiktajiem pirkumiem, lielākā daļa vecāku joprojām savām atvasēm izsniedz skaidru naudu, un tikai daži procenti respondentu kabatas naudu pārskaita uz bērna bankas karti. Tajā pašā laikā "DNB bankas" pieredze rāda, ka īpaši pēdējā gada laikā vecāki arvien intensīvāk interesējas par bērnu izglītošanu finanšu jautājumos, tostarp bezskaidras naudas norēķinos.
Pētījums atklāj, ka 46% bērnu kabatas naudu saņem vairākas reizes nedēļā. 31% vecāku bērniem tēriņu naudu dod vidēji vienu reizi nedēļā, bet daži procenti savām atvasēm kabatas naudu izsniedz retāk.
Lūgti atbildēt, ko vecāki parasti dara, lai kontrolētu, kā bērns tērē savu kabatas naudu, 39% norādīja, ka neprasa īpaši atskaitīties, tomēr seko līdzi, kādas ir bērna ikdienas gaitas un kur nauda tiek tērēta. Atbildi, ka tēriņus nekontrolē un bērns to var tērēt, kā vien grib, sniedza 28% respondentu, bet aptuveni viena piektdaļa atzīmēja, ka lūdz par iztērēto atskaitīties: 17% norādīja, ka bērniem ir jāsniedz aptuvens pārskats, bet 2% - ka bērnam ir jāuzrāda čeki par to, kur kabatas nauda ir iztērēta.
Pētījums veikts pēc "DNB bankas" pasūtījuma, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS. Tajā piedalījās 1000 pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.