Pilots noģība. Lidmašīna atgriezās

 
©skanpix

Gadījumi, kad lidmašīnas apkalpei pārlidojuma laikā kaut kādu iemeslu dēļ iestājas darba nespēja, pasaules praksē ir zināmi, taču Latvijā vismaz pēdējā desmitgadē šāds incidents noticis pirmo reizi. Naktī uz pirmdienu aviokompānijas airBaltic Maskavas reisa lidmašīna griezās atpakaļ uz Rīgu, jo viens no pilotiem zaudēja samaņu. Izmeklētāju sākotnējā darba versija ir viņa saindēšanās ar pārtiku, taču automātiski tiek pārbaudīts arī, vai pilots nav lietojis alkoholu vai kādas citas aizliegtas vielas.

Ticamāk tomēr, ka ne. Viens no reisa pasažieriem Ivo Daukšts Neatkarīgajai stāsta, ka drīz pēc pacelšanās kapteinis uzrunāja pasažierus un izklausījies ļoti sakarīgs. To, ka lidojums nenotiek pēc plāna, vairums pasažieru pamanīja vien tad, kad stjuarte palīdzēja pilotam, iznākot laukā no tualetes, un noguldīja viņu zemē. Kapteinis bija zaudējis samaņu. Tad arī skaļruņos izskanēja jautājums, vai pasažieru vidū nav kāds ārsts. Palīgā devās divi cilvēki. Kapteinis bijis ļoti bāls, viņam uzlika skābekļa masku. «Otrais pilots paziņoja, ka atgriežamies Rīgā,» stāsta pasažieris. Lidmašīna veiksmīgi nosēdās lidostā, un jau ar nākamajiem rīta reisiem cilvēki nogādāti Maskavā. AirBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags vēsta, ka šai situācijā tika iedarbinātas visas Eiropas normatīvos paredzētās procedūras – kā rīkoties, ja kāds no apkalpes kļūst darba nespējīgs. Jebkurā gadījumā galvenais esot pasažieru drošība.

Par aviācijas drošumu atbildīgās institūcijas sākušas izmeklēšanu. Vakar izmeklētāji pie pilotiem vēl klāt netika. Sasirgušais kapteinis atradās slimnīcā, otram pilotam bija obligātais atpūtas laiks. Sākotnējās ziņas liecina, ka pilota veselības stāvoklis pasliktinājies pēkšņi. Pretējā gadījumā viņš nemaz nebūtu sācis lidojumu. Civilās aviācijas aģentūras Aviācijas medicīnas daļas vadītājs Aivars Priekulis skaidro, ka obligātās veselības pārbaudes pilotiem tiek veiktas reizi vai divas gadā – atkarībā no vecuma. Taču darbojas arī ikdienas paškontroles sistēma, kurā gan paši piloti, gan viņu kolēģi novērtē spēju vadīt gaisa kuģi. Konkrētajā situācijā nav bijis nekādu pazīmju, ka pilotam būtu slikti ar veselību. «Acīmredzot šī bija pēkšņa saslimšana,» secina dakteris. Plašāka informācija par kapteiņa veselības stāvokli netiek izpausta.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs jau informējis par notikušo Eiropas gaisa satiksmes institūcijas, kā arī pieprasījis ziņas no aviosabiedrības. Biroja pārstāvis Visvaldis Trūbs vēsta, ka saskaņā ar starptautisko klasifikāciju šis incidents uzskatāms par nopietnu un attiecīgi ļoti rūpīgi tiks izmeklēts.»

Tikmēr pasaules praksē bijuši arī ļoti traģiski gadījumi. Civilās aviācijas aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs atgādina Kipras lidsabiedrības Helios nāves reisu 2005. gadā. Toreiz tehniskas kļūmes dēļ notika pilotu kabīnes dehermetizācija. Brīdī, kad laineris ar

115 pasažieriem gāzās lejā, kapteinis jau bija nosmacis.