Atpūta

Informācija ziemas prieku baudītājiem.

«Nekad nevienu darbu vai izstādi neesmu taisījis, lai apzināti kādu kaitinātu. Man patīk vērot, kā sabiedrība uzvedas, bet, būs vai nebūs skandāls, man tas pie vienas vietas. Es esmu izdarījis savu darbu, esmu apmierināts ar to, ko esmu paveicis. Un man gribas vēl,» saka mākslinieks Kristians Brekte. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls apskatāma provokatīvā un skandalozā mākslinieka Kristiana Brektes personālizstāde Arsenāls.

Šovakar pulksten 19 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pirmizrāde – izrāde jauniem cilvēkiem par pieaugšanu Icikēriks. Šī luga ir bērnu un jauniešu dramaturģijas konkursa Sīpols laureāte, un to iestudējis pats tās autors, jaunais režisors Klāvs Knuts Sukurs (29).

«Ja pasaki, ka esi mākslinieks, cilvēkam dod priekšstatu, ko no tevis sagaidīt un kas esi par tipāžu. Bet reizēm esi kas vairāk nekā tikai mākslinieks,» saka gleznotāja Jana Briķe.

Žurnāliste Ksenija Zagorovska šogad izdevusi grāmatu Pēdējās stacijas priekšnieks (Начальник последней станции). Tā uzrakstīta ar nepārprotamu urķīgu interesi un pietāti pret mums, latviešiem, neizzinātu personību – latvieti Ivanu Ivanoviču Ozoliņu. Latvijā teiktu: Jāni. Pilnā vārdā Johanu Aleksandru Jakovu Ozoliņu (1873–1913). Rīdzinieku. Astapovas dzelzceļa stacijas priekšnieku Krievijā. Šajā stacijā, skandalozi aizbēdzis no mājām, nedēļu pirms savas nāves slimības dēļ izkāpa rakstnieks Ļevs Tolstojs, un Ivans Ozoliņš 1910. gada 31. oktobrī tika ierauts notikumos, kas pārbaudīja viņa cilvēcisko kodolu. Būtu viņš citāds, nebūtu šāda stāsta.

Izcilais operdziedātājs Andrea Bočelli 2017. gada 7. novembrī sniegs koncertu «Arēnā Rīga». Līdz šim viņš Latvijā uzstājies divas reizes. Biļetes uz koncertu būs pieejamas «Biļešu servisa» kasēs jau no šā gada 22. novembra.

«Es nespēju citādāk – man ir jābūt teātrī, jājūt procesa pulss un attīstība, tāpēc jebkurš darbs pie izrādes man ir laikietilpīgs process. Parasti strādāju tikai pie divām izrādēm gadā, bet ar to nav ko lielīties,» saka šobrīd starptautiski atpazīstamākā un pieprasītākā latviešu scenogrāfe Monika Pormale. Starp iestudējumiem Antverpenē un Sanktpēterburgā šobrīd viņa strādā Latvijā, kopā ar režisoru Vladislavu Nastavševu turpina iesākto – pēc Mihaila Kuzmina romāna motīviem tapušās izrādes Peldošie – ceļojošie otrās daļas pirmizrāde šovakar Dailes teātrī.

Latvijā ir tāda bagātība, kādas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā – un tās ir klinšu zīmes. Pirmās teju pirms 50 gadiem tika atrastas lībiešu upuralās pie Svētupes, bet pēc tam – Virtakas iezī. Nu šo vietu skaits izaudzis līdz aptuveni 50, un ir dažādas versijas par to, ko varētu nozīmēt smilšakmenī iegravētie simboli. Filoloģijas doktoram Sandim Laimem, kas jau kopš 90. gadiem nodarbojas ar petroglifu pētīšanu, ir savs skatījums uz šiem vēstījumiem.

Idejas brīvdienām

«Bija pagājis ilgs laiks, kopš pēdējoreiz strādāju ar Māru Ķimeli. Un es atkal no jauna aptveru, cik tā ir ekskluzīva iespēja strādāt ar tik prasīgu režisori, kas izsvaida tavu štampu kulīti pa visām sienām un tev viss ir jāsāk no nulles,» saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise Inese Ramute.

«Teātris ne brīdi man neļauj atslābt, katru dienu ir kādas jaunas prasības un ieteikumi, tāpēc visu laiku esmu nemitīgā, bet veselīgā stresā,» atzīstas laikmetīgās dejas horeogrāfe un dejotāja Agate Bankava. Viņai šovakar liels notikums – pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē, kur tapusi 50 minūšu gara laikmetīgās dejas izrāde Nature Morte.

Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde – Gerija Ouvena lugu Brutāls un dēls iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko. «Man patīk, ka tas ir ļoti mūsdienīgs materiāls, bez sarežģītām tēmām, kuras šķetinot jālien cauri labirintam. Šis ir darbs par tēva un dēla attiecībām,» saka Niklāvs Kurpnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursa students, kuram šajā iestudējumā ir pirmā lielā loma profesionālāteātrī.

Tautā mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis (66) atkal ir labā formā un nemaz vairs nedomā par «zaļo pūķi». Viņš ir ļoti emocionāls un tāpēc tik smagi pārdzīvoja drauga aktiera Jāņa Reiņa nāvi. Bet nu Plēpis ir gatavs darboties tālāk teātra mākslas jomā. Būtu tikai piedāvājumi! »Vakara Ziņas« kādā pievakarē sastapa Plēpi kādā kafejnīcā, draudzīgi tērzējam un atceroties bijušos laikus ar studiju biedru, kolēģi Enriko Avotu.

Ceturtdien, 1. decembrī, pulksten 19 Liepājā, viesnīcas Promenāde Hika spīķerī, uz Vizmas Belševicas un Knuta Skujenieka dzejas skanējumu dzejkoncertā Par saknēm būt aicina Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska un ģitārists Māris Kupčs. Ieeja koncertā bez maksas.

Piederu pie tiem, kas izlasa Rozas Liksomas tulkojumu izdevumus ar lielu aizrautību. Esmu arī pārliecināts, ka visi viņas fani to labi saprot – mēs nemaz tik ļoti nevēlamies, lai katrā stāstu grāmatā viņa mūs pārsteigtu ar ko citu. Rozas Liksomas gadījumā ir tik patīkami atvērt jauno stāstu grāmatu, par kuras saturu varu būt drošs un pārliecināts par simt procentiem.

«Kad ir jauna ideja izstādei, drusku citādākā formātā domā, jaunu līniju mēģini attīstīt, un rezultātā rodas citādāka veida darbi,» uzskata laikmetīgo rotu mākslinieks Andris Lauders; viņa jaunāko darbu personālizstāde Acis kvadrātā šobrīd apskatāma galerijā Putti.

Henrika Tamma vizīte Latvijā novembra vidū parādīja, kā Latvijā ir jāuzņem rakstnieki. Par godu autoram un viņa slavenajam varonim kaķim Nindzjam Timijam pa Latvijas ceļiem ripoja īpašs nindzju automobilis. Henriks Tamms ar mazajiem lasītājiem tikās pārpildītos sarīkojumos Gaismas pilī un Cēsīs.

«Ir bijuši periodi, kad esmu domājusi par to, vai gleznošana ir labākais, ko savā dzīvē varēju izvēlēties, bet pēdējos gadus īpaši sajūtu – Dievs man deva šo darbu, esmu ļoti laimīga. Ir tik skaisti apzināties, ka savas idejas, jūtas un sajūtas vari attēlot uz plaknes. Tās vienkārši izlaužas ārā, un reizēm man pat liekas, ka darbam, ko pati esmu gleznojusi, neesmu pat pieskārusies,» saka gleznotāja Ilze Avotiņa. Šobrīd galerijā Daugava skatāma mākslinieces pēdējos divos gados tapušo darbu izstāde Pūķa dvēsele.

15. un 16. novembrī Nacionālajā teātrī viesojās Maskavas Gogoļa centra trupa ar izrādi Parasts stāsts pēc Aleksandra Gončarova tāda paša nosaukuma romāna motīviem Latvijas teātra publikai labi pazīstamā Kirila Serebreņņikova režijā.

Idejas brīvdienām

Sestdien pulksten 18 Jūrmalas Kultūras centrā tiks ieskandināta populārā mūziķa Igo jaunā Ziemassvētku koncertprogramma Vējš sola lapai debesis, bet stundu pirms tam tiks atklāta dziedātāja grafikas izstāde.

Svētdien ar koncertu Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcā savu Adventa laika programmu Mazie, skumjie ziemas svētki ieskandinās vokālā grupa Latvian Voices. Šie būs pirmie Ziemassvētki, kurus mūziķes pavadīs Latvijā, nevis citur pasaulē.